Par izstādi tās veidotāji stāsta: “Izstāde vēsta par Ojāru Vācieti brīžos starp dzejoļu radīšanu, starp smago un vieglo. Viņa rakstāmgalda atvilktnēs, ievīstīti avīžpapīrā, reiz glabājās minerāli un ieži, kurus viņš vācis gan tepat Latvijā, gan Sibīrijā – Irkutskā un Jakutskā –, gan citviet, kur ceļojis. Veidojot izstādi, esam savākuši akmeņus arī no Vācieša dzimtajām mājām, no Gaujienas, no nama Lielajā Altonovas ielā 19 (tagadējā Ojāra Vācieša iela) un citām vietām, kas kādā dzīves brīdī kļuvušas par Vācieša mājām. Tas ir Ojāra Vācieša ceļš akmeņos.
Pastāvīgā izstāde ir arī stāsts par vieglo. Laikā starp dzejoļu rakstīšanu Vācietis bieži sēdējis pie rakstāmgaldā un zīmējis – tāpat vien, savam priekam. Reizēm viņš griezis sniegpārsliņas no rakstāmpapīra vai plānā koppapīra, lai atpūstos no dzejas rakstīšanas vai gluži pretēji – lai koncentrētos dzejas rakstīšanai.
Izstādē redzam dzejnieku starp dzejoļiem no zemes līdz debesīm, no zemzemes līdz visumam, no akmens smaguma līdz sniegpārslu gaišajam vieglumam.”
Pastāvīgās izstādes autori ir Ojāra Vācieša muzeja speciālisti Ieva Ķīse, Dora Pauzere un Mārtiņš Bērziņš, tās mākslinieciskais autors – scenogrāfs Reinis Suhanovs. Māksliniecisko projektu realizēja “Dekorāciju darbnīca”.
