Izpētes gaitā ekspertes uz šautuves sienu dēļiem izsmidzināja reaģentus, kas tumsā spēj izgaismot vietas, kur atrodas organisko vielu paliekas. No dēļiem savāktie nomazgājumi tika nogādāti Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra laboratorijā, kur notiks paraugu tālākā izpēte. Izpētes rezultātā varētu tikt iegūts apliecinājums, ka uz telpas sienu dēļiem atrodas cilvēka asinis.
Stūra mājas pirmo izpēti 1941. gadā veica jauniešu patriotiskā organizācija “Nacionālā sardze”, kas apzināja 1940. – 1941. gada padomju terora upurus, kā arī vāca ar teroru saistītās liecības, taču līdz pat mūsdienām bija neskaidras ziņas par visiem Stūra mājā čekas nogalinātajiem cilvēkiem. Veidojot izstādi „Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014”, kuru atklāja 2014. gadā, un vēlākos pētījumos Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane ir noskaidrojusi, ka no 1941. gada sākuma līdz jūnija beigām Stūra mājā ir nošauti 188 cilvēki, kuriem okupācijas režīma iestādes bija piespriedušas nāvessodu. Veidojot izstādi, vēsturniekiem nebija precīzu pierādījumu, kurā no Stūra mājas pirmā stāva telpām šaušana ir notikusi, taču 2016. gadā vēsturniekam Jānim Goldšmitam aiz tapetēm un preskartona izdevās atrast iesprūdušu lodi. Tas notika telpā, par kuru bija liecības, ka tā ir izmantota cilvēku nogalināšanai.
Pēc šī atklājuma Okupācijas muzeja darba grupa turpināja šautuves izpēti un 2017. gada novembrī atklāja, ka telpas sienas dēļos ir daudz šaujamieroču ložu caurumi un iesprūdušas lodes. Tās tika atrastas gan dēļu sienā, kas fiksēta “Nacionālās sardzes” 1942. gadā uzņemtajās fotogrāfijās, gan arī dēļos, kas uz sienas bija uzlikti pēckara gados. Kā norāda Inese Dreimane, ir skaidrs, ka telpā ir paveikti noziegumi, taču pagaidām neatbildēts ir jautājums, vai čekisti šautuves telpā turpināja Latvijas iedzīvotāju nogalināšanu arī pēc 1944. gada, kad atsākās PSRS okupācija.
Lai rastu tālāku pavedienu pētījumiem, Latvijas Okupācijas muzejs ir pieaicinājis Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra speciālistus, lai konstatētu cilvēka asins klātbūtni uz šautuves sienām, grīdas un ložu atstātajos caurumos. Kā norāda viena no ekspertēm, iespējamās asins pēdas ir ļoti senas, un šādu pētījumu ir bijis ļoti maz, tādēļ ir grūti paredzēt ekspertīzes rezultātus. Pēc nokasījumu, nomazgājumu un ložu čaulīšu laboratoriskās izpētes Okupācijas muzejs saņems ekspertu sagatavotu slēdzienu, par kura saturu informēs turpmākajos preses paziņojumos.
Izpēte notiek par Latvijas Okupācijas muzeja biedrības līdzekļiem.
Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kuru uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.
