UNESCO ziņojums rāda, ka žurnālistu slepkavību skaits 2018-2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo divgadi ir samazinājies par 14%, tomēr nesodāmības līmenis saglabājas augsts. 9 no 10 žurnālistu slepkavībām joprojām ir neatklātas.
Laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam ir reģistrētas 156 žurnālistu slepkavības, no kurām 57 notika 2019. gadā, kas ir zemākais gada rādītājs pēdējos desmit gados. Lai gan dati parāda, ka slepkavību skaits ir samazinājies konfliktu skartās valstīs, tas ir pieaudzis ārpus konflikta valstīs. 2019. gadā žurnālistu slepkavību īpatsvars ārpus konflikta zonās sasniedza pēdējo gadu augstāko rādītāju – 61%. Tas norāda uz satraucošu tendence, ka vairāk žurnālisti tiek nogalināti, ziņojot par korupciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, cilvēku tirdzniecību, politiskiem pārkāpumiem un citām nelikumībām.
Visvairāk slepkavību aplūkojamā periodā notikušas Latīņamerikā un Karību reģionā (31%), tam seko Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis (30%). Vislielākais slepkavību skaits veikts Meksikā (25) un Afganistānā (21). Visapdraudētākie tāpat kā iepriekšējos gados ir televīzijas žurnālisti, veidojot 30% upuru. Joprojām saglabājas tendence, ka lielākā daļa upuru ir vietējie žurnālisti, kuri atspoguļo vietējos notikumus.
Lai gan letāli uzbrukumi sievietēm žurnālistēm ir ievērojami mazāk (zem 10%), pret viņām tiek vērsta ar dzimumu saistīta vardarbība – sākot ar uzmākšanos un troļļošanu internetā līdz seksuāliem un fiziskiem uzbrukumiem.
Katru gadu UNESCO ģenerāldirektors no valstīm pieprasa informāciju par izmeklēšanas gaitu un tiesas procesiem, kas uzsākti saistībā ar katru UNESCO reģistrēto žurnālista nogalināšanu. Šogad ir nedaudz ir palielinājies atrisināto lietu īpatsvars no 12% 2019. gadā uz 13% 2020. gadā. Tāpat valstis ir bijušas atsaucīgākas, sniedzot informāciju par žurnālistu slepkavību izmeklēšanas statusu 71% gadījumu.
“Lai arī pasaulē nogalināto žurnālistu skaits ir samazinājies, pārāk daudzi aizvien maksā augtāko cenu par notikumu atspoguļošanu. Mēs joprojām esam noraizējušies par pieaugošo risku, ar kuru saskaras žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji ārpus konflikta situācijām, un ka šie noziegumi paliek nesodāmi. Lai saglabātu pamattiesības uz vārda brīvību un sabiedrībai nodrošinātu ticamas informācijas pieejamību, reportieriem jāspēj veikt savu darbu brīvos un drošos apstākļos, savukārt tie, kas pastrādā pret viņiem noziegumus, sistemātiski jāsauc pie atbildības,” uzsver UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.
Izvilkumi no ziņojuma ir pieejami: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000374738.
Ar pilno ziņojuma versiju ir iespējams iepazīties: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000374700.
Starptautisko dienu nesodāmības izbeigšanai par noziegumiem pret žurnālistiem atzīmē kopš 2014. gada, pieminot divu franču žurnālistu slepkavību 2013. gada 2. novembrī Mali. Diena mudina valstis darīt visu iespējamo, lai novērstu vardarbību pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, un sauktu pie atbildības par pret viņiem vērstiem noziegumiem. Tāpat diena aicina veicināt žurnālistiem drošu un labvēlīgu vidi, lai viņi varētu veikt savu darbu neatkarīgi un bez nepamatotas iejaukšanās.
Mediju brīvība un žurnālistu drošība ir Latvijas ārpolitikas prioritāte cilvēktiesību jomā. Kopā ar partnervalstīm, Latvija regulāri aktualizē mediju brīvības un žurnālistu drošības jautājumus starptautiskajās organizācijās (ANO, EDSO, Eiropas Padome), kā arī aktīvi iesaistās Globālās mediju brīvības koalīcijas darbā. Latvija sniedz arī praktisku ieguldījumu žurnālistu drošības situācijas uzlabošanai – tā, piemēram, Latvijas valdība piešķīrusi 51 700 eiro, lai nodrošinātu rehabilitējamo Baltkrievijas žurnālistu uzņemšanu, sniegtu žurnālistiem psiholoģisko atbalstu un veiktu apmācības par drošību.
