Diskusijas centrā bija jautājumi par tehnoloģiju pieejamību un līdzsvaru starp tehnoloģiju izmantošanu un tradicionālām mācību metodēm, akcentējot cilvēcisko faktoru un nepieciešamību radīt līdzsvaru starp pedagoģisko praksi un tehnoloģiju lietošanu.“Ja raugāmies uz mūsu digitālajām prasmēm, ļoti lielu akcentu joprojām ir jāliek uz to, lai mūsu pedagogi būtu sagatavoti mācību procesā rīkoties ar digitālajiem rīkiem un mācētu tos labi iekļaut mācību procesā. Pats rīks nav pašmērķis, bet gan mērķis vienmēr ir sniegt kvalitatīvu izglītību,” pauda Izglītības un zinātnes ministre un konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” priekšsēdētāja Anda Čakša.Arī valodas tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs akcentēja tehnoloģiju mērķtiecīgu izmantošanu: “Ir ļoti svarīgi, lai mēs nekļūtu par tehnoloģiju vergiem, pazudušajiem tehnoloģiju pasaulē, bet izmantotu tos kā rīkus savam radošajam potenciālam, iesaistītu skolotājus un bērnus kopā ar programmatūras izstrādātājiem, radot jaunus risinājumus.” Savukārt Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore un Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Gunta Lāce uzsvēra: “Mēs varam atbalstīt skolotāju un ļoti skaļi un skaidri pateikt sabiedrībai, ka skolotājs var būt labs ne tikai komplektā ar tehnoloģiju. Skolotājs var būt labs un pat izcils arī bez tehnoloģijas.” To apstiprināja arī students un Latvijas Radio 5 personība Toms Putniņš daloties pieredzē par savu skolas laiku, kur saskāries ar atšķirīgu pedagogu attieksmi pret tehnoloģijām, taču tie bijuši skolotāji, kam svarīgs ir bijis rezultāts. Ata Kronvalda fonda padomes loceklis Edgars Bērziņš, kurš vadīja diskusiju, uzsvēra līdzsvaru starp tehnoloģisko pratību un pieejamību no vienas puses un prasmi šīs tehnoloģijas lietot no otras puses.Diskusijas dalībnieki vienojās, ka digitālās tehnoloģijas ir tikai viens no mācību līdzekļiem, un to izmantošana ir efektīva tikai tad, ja tiek skaidri definēti mērķi un gaidāmais rezultāts; izglītības sistēmai ir nepieciešams rūpīgi plānot un pielāgot tehnoloģiju ieviešanu, lai nodrošinātu vispusīgu un līdzsvarotu izglītību.Tāpat tika diskutēts par to, vai tehnoloģiju pieejamība var būt noteicošais faktors vienlīdzīgā prasmju attīstībā un kādas varētu būt risinājumu iespējas. Tika uzsvērts, ka tehnoloģiju ieviešana ir jāveic gudri un saskaņoti, lai nodrošinātu efektīvu mācību procesu un pilnvērtīgu skolēnu iesaistīšanos.Raksturojot pedagogu izglītošanu, to apstiprināja arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela: “Mūsu mērķis ir prasmīgs pedagogs, kurš fokusējas uz digitālo tehnoloģiju lietošanu nevis kā pašmērķi, bet izmanto digitālās tehnoloģijas kā daļu no procesa, kas palīdz sasniegt mērķus.”Diskusijas laikā tika uzsvērta skolotāju loma kā centrālām figūrām, kuras jāiesaista tehnoloģiju izstrādē un pielietošanā, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām un pieredzi mācību procesā, kā arī tika uzsvērta nepieciešamība pēc saskaņotas sadarbības starp skolotājiem, uzņēmumiem un ministrijām, kur katra puse atbild par savu kompetences jomu.UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojums “Tehnoloģijas izglītībā”, kura apakšvirsraksts ir “Rīks, bet ar kādiem noteikumiem?”, aicina valstis rūpīgi izvērtēt, kad tehnoloģijas ir piemērotas izglītībai. Tajā tiek pievērsta uzmanība tādiem jautājumiem kā tehnoloģiju ietekmei uz izglītības kvalitāti, tehnoloģiju pozitīvajām un negatīvajām ietekmēm vienlīdzīgu mācīšanās iespēju nodrošināšanā, priekšnoteikumiem, kas ietekmē tehnoloģiju efektivitāti, kā arī tam, vai tehnoloģiju lietošana ir ilgtspējīga un ilgtermiņā nodrošina nepieciešamās pamatprasmes un augstākā līmeņa prasmes. Ziņojuma autori ir neatkarīga starptautisku ekspertu komanda, kas izveidota UNESCO uzdevumā. Tajā uzsvērts, ka izglītības sistēmām vienmēr ir jānodrošina, ka izglītojamo intereses ir pirmajā vietā un digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas mācīšanās atbalstam, bet neaizstāj cilvēku savstarpējās attiecības, mijiedarbību un zināšanu apmaiņu.UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma kopsavilkums latviešu valodā pieejams šeit: https://www.unesco.lv/sites/unesco/files/media_file/gem_report_lv.pdf.
