Ziņojums atklāj, ka arvien vairāk tiek apdraudēta mākslinieciskā brīvība un drošība. Joprojām pastāv tiesiskas represijas, cenzūra, uzmākšanās un iebiedēšana tiešsaistē, tikai 61 % valstu ir neatkarīgas mākslinieciskās brīvības uzraudzības institūcijas. Politiskā nestabilitāte, konflikti un piespiedu pārvietošana palielina riskus māksliniekiem un kultūras profesionāļiem, turklāt tikai 37 % valstu ziņo par īpašām aizsardzības iniciatīvām. Atbalsta mehānismi apdraudētajiem māksliniekiem joprojām ir sadrumstaloti un nepietiekami finansēti, savukārt digitālā uzraudzība un algoritmiskā aizspriedumainība turpina pieaugt.
Digitālā transformācija ir paplašinājusi piekļuvi radošajiem rīkiem, tirgiem un auditorijām, taču tā nav nodrošinājusi stabilus iztikas līdzekļus un ir pastiprinājusi nevienlīdzību. Digitālie ieņēmumi veido 35 % no veidotāju ienākumiem, kas liecina par strukturālām pārmaiņām, taču vienlaikus pieaug darba nestabilitāte, ienākumu svārstības un intelektuālā īpašuma riski. 63 % valstu atbalsta digitālās radīšanas programmas, tomēr pamata digitālās prasmes ir 67 % attīstīto valstu iedzīvotāju, bet jaunattīstības valstīs – tikai 28 %. Secināts, ka straumēšanas tirgus koncentrācija un nepārredzami satura atlases algoritmi marginalizē mazāk zināmus autorus, dodot priekšroku nelielai populārāko mākslinieku grupai. Digitālās vides uzraudzība joprojām ir nepietiekama, turklāt tikai 48 % valstu apkopo statistiku par digitālā kultūras satura patēriņu.
Ziņojumā norādīts, ka 85% aptaujāto valstu kultūras un radošās nozares iekļauj valsts attīstības plānos, taču tikai 56% nosaka konkrētus kultūras mērķus. Tiešais publiskais finansējums kultūrai joprojām ir ārkārtīgi zems – mazāk nekā 0,6 % no IKP, turklāt tas turpina samazināties.
Kultūras un radošajās nozarēs joprojām saglabājas dzimumu nevienlīdzība un diskriminācija. Sievietes joprojām ir ievērojami mazāk pārstāvētas uz tehnoloģijām orientētās nozarēs un digitālā satura veidotāju grupā ar augstākajiem ienākumiem. Politikas dokumentos sievietes joprojām bieži tiek pozicionētas kā kultūras patērētājas, nevis radītājas, tādējādi nostiprinot stereotipus, nevis tos mazinot. Samazinās to publisko institūciju skaits, kas uzrauga dzimumu līdztiesību mākslas jomā, kas liecina par institucionālā atbalsta vājināšanos.
“Lai izdzīvotu un attīstītos mūsdienu ģeopolitisko, demogrāfisko un vides krīžu apstākļos, mums nav citas izvēles kā domāt un rīkoties radoši. UNESCO ziņojums ne vien apliecina kultūras sektora nozīmi sabiedrības noturībā un tautsaimniecības izaugsmē, bet arī izceļ principus, kas palīdz katrai no ziņojuma tapšanā iesaistītajām 120 valstīm apzināties savas stiprās puses un izaicinājumus kultūras izpausmju daudzveidības nodrošināšanā. Protams, Latvijai ir pamats lepoties ar saviem sasniegumiem profesionālajās mākslās un kultūras digitalizācijas jomā, ko novērtē pasaule, taču vienlaikus vēl jāturpina ceļš, stiprinot māksliniecisko brīvību, veicinot radošo industriju attīstību un jo īpaši nodrošinot kultūras pieejamību sociālā riska grupām,” pauž Latvijas pārstāve UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejā Rūta Muktupāvela.
Ziņojumā līdzās dažādu pasaules valstu piemēriem, ir iekļauti arī dati par Latviju. Par labās prakses piemēru atzīta Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka, kurā apkopoti 3,8 miljoni digitalizētu grāmatu, objektu, filmu un citu kultūras materiālu no vairāk nekā 500 kultūras institūcijām.
Ziņojuma mērķis ir uzraudzīt UNESCO 2005. gada Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu īstenošanas gaitu, vienlaikus stiprinot pierādījumu bāzi pārdomātas, iekļaujošas un uz nākotni vērstas kultūrpolitikas veidošanai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
UNESCO globālais ziņojums angļu valodā lasāms šeit: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000397330?posInSet=1&queryId=53c2be71-1cd7-4fa4-a98e-1ebfc525fcee.
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
