“Situācija ir ļoti nomācoša. Skaistu vārdu aizsegā eiroparlamentārieši un lauksaimniecības ministri lielākoties saglabā lauksaimniecības politiku, kura vismaz līdz 2027. gadam turpinās izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai atbalstītu lauksaimniecību, kas piesārņo un iznīcina dabu. Šī rīcība pilnībā ignorē zinātniskos brīdinājumus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un klimata krīzi, ko izraisa industriālā lauksaimniecība,” sacīja Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. "KLP nākotne tagad ir atkarīga no tuvāko dienu balsojumiem Eiropas Parlamentā un deputātu izpratnes un atbildību līmeņiem Eiropas zaļā kursa tvērumam. Jautājums vai deputāti būs gatavi godprātīgi atbalstīt lauksaimniekus un iedzīvotājus, kuriem rūp vides stāvoklis. ”
KLP tiek piešķirta aptuveni viena trešdaļa no ES budžeta, un tas ir atbalsta mehānisms lauksaimniecības intensificēšanai. Tomēr ir pietiekami daudz zinātnisko pierādījumu, kas atklāj KLP nepilnības dabiskās vides saglabāšanai. Šo iemeslu dēļ strauji samazinājies lauksaimniecības putnu un apputeksnētāju skaits, palielinājies upju un mitrāju piesārņojums un ūdens resursu samazinājums, kā arī lauksaimniecībā pieaugošās siltumnīcefekta gāzu emisijas [1] [2] [3]. Neņemot vērā zinātniskos pierādījumus, šķiet, ka Eiropas Parlaments un ES valdības ir apņēmības pilnas aizsargāt ierasto uzņēmējdarbības modeli un palaidušas garām retu iespēju pārveidot lauksaimniecības politiku tā, lai tā patiesi atbalstītu ilgtspējīgus lauksaimniekus.
Ja salīdzinām Eiropas Parlamenta un Padomes aktivitāti, Padomes nostāja vērtējama kā sliktākā no abām. Padomes nostāja KLP regulās vājina katru vides saglabāšanas elementu, ko ir ierosinājusi Eiropas Komisija 2018. gadā, izņemot vienu – minimāli noteiktos 20% no tiešajiem maksājumiem, kas būs jāvelta ekoshēmām. KLP nosacījumos visvairāk apdraudēti ir pamatnosacījumi. Padome mēģina panākt to, lai šie nosacījumi nemainās un paliek tādi, kādi tie bijuši šajā KLP periodā, nepadarot tos videi un klimatam draudzīgākus.
Ministri arī noraidīja ierosināto vides budžeta palielinājumu KLP sadaļā Lauku attīstības fonds, turpinot iekļaut maksājumus par dabas ierobežojumu apgabaliem (t.i. subsīdijas lauksaimniekiem kalnu un cita veida zemēs, kurās ir grūtāk saimniekot) kā 100% zaļus maksājumus. Realitātē tas samazinās finansējumu lauksaimnieku atbalstam pārejai uz agroekoloģisko lauksaimniecību, izmantojot agrovides shēmas un ieguldījumus.
Parlamenta nostāja vēl nav galīga, jo balsojumi lēmumu pieņemšanai turpināsies tuvakās dienās. Tomēr 20.oktobra notikušās pirmās balsošanas sesijas rezultāts, kas koncentrējās uz KLP galvenajiem vides aspektiem nav iepriecinošs, balstoties uz ekonomiskajiem mērķiem.
