Šobrīd piedzīvotā bioloģiskās daudzveidības krīze, kas cilvēces vēsturē vēl nekad šādā mērogā nav pieredzēta, izpaužas ekosistēmu, dzīvotņu degradācijā, sugu izzušanā un populāciju sarukšanā. Sugu izzušana dažādās ekosistēmās nav tikai dabas problēma – tā skar arī cilvēkus, jo tādējādi lēnām zaudējam dabas sniegtās iespējas jeb ekosistēmu pakalpojumus. Arī tīrs dzeramais ūdens un svaigs gaiss ir ekosistēmu pakalpojumi, tāpat arī pārtikas, apģērba, medicīnas nodrošināšanā iesaistīti tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu. Vēl vairāk, ir pierādīts, ka dabas daudzveidība ir labākais sabiedrotais cīņā ar klimata pārmaiņām. Veselīgas un daudzveidīgas ekosistēmas absorbē ogļskābo gāzi, taču dzīvotņu fragmentācija un degradēšana samazina šo efektu.
Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis saka: “Mūsu īstenotās sabiedrības aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nav vienaldzīgi pret dabas stāvokli. Nereti diskusijās dabas daudzveidība tiek minēta arī kā viena no Latvijas pamatvērtībām. Arī jēdziens “bioloģiskā daudzveidība” tiek lietots arvien biežāk, tomēr nereti tā nozīme tiek vienkāršota kā patika vai nepatika pret kādu sugu, tās nodarīto vai vienkārši pievilcīgo ainavas skatu. Mēs bieži neuztveram to, ko dabas daudzveidība mums sniedz, kāda ir dabas patiesā vērtība. Mēs nepamanām, ko zaudējam šodien vai zaudēsim pēc gadu desmitiem, bezatbildīgi pieņemot lēmumus, pavirši strādājot mežos, pļavās, piesārņojot ūdeņus vai vienkārši izvēloties dabai nedraudzīgus produktus vai pakalpojumus. Ir liels izaicinājums izprast un iemācīties būt kopā ar daudzajām dabas vērtībām, nevis nonākt situācijā, kurā pamanām un apzināmies, ka mums to vairs nav.”
Publicitātes attēls.
Latvijas dabas daudzveidību novērtēt aicina arī kampaņas sadarbības partneris SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO), kas turpina sniegt milzu pienesumu dzērienu iepakojumu dalītā vākšanā. Trīs gadu laikā, kopš ieviesta depozīta sistēma, dabā nonākušo dzērienu iepakojumu skaits vidēji sarucis par vairāk nekā 51%, savukārt PET iepakojumu apjoms samazinājies pat par 70%. DIO tic, ka dzērienu iepakojums ir suga, kurai Latvijas dzīvotnēs nav vietas. DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis komentē: “Pirms depozīta sistēmas ieviešanas, no visiem atkritumiem, kas nonāca dabā, tieši dzērienu iepakojumi bija tie, kurus varēja sastapt visbiežāk – pudeles un skārdenes nemanāmi iekļāvās dažādās dzīvotnēs, kļūstot par to sastāvdaļu. Taču līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs esam lielā mērā atbrīvojuši dabu no tukšās taras, tādējādi samazinot apdraudējumu arī daudzām augu un dzīvnieku sugām. Vēl viena sistēmas priekšrocība – iepakojumi ir ieguvuši jaunu vērtību, no atkritumiem kļūstot par vērtīgu resursu aprites ekonomikā, kas izmantojams jaunu pudeļu un skārdeņu ražošanai. Katrs atgrieztais un dabā nenonākušais depozīta iepakojums atbrīvo dzīves telpu un novērš piesārņojumu, kas ir būtisks priekšnosacījums sugu daudzveidībai.”
Publicitātes attēls.
Paredzams, ka šī kampaņa kļūs par ilgtspēlējošu komunikācijas instrumentu, kas atkal un atkal sabiedrību mudinās ieraudzīt dabas daudzveidības nozīmi ikdienā, praktiski iesaistīties dabas daudzveidības aizsardzībā un veicināšanā, kā arī pieprasīt viedus un ilgtspējīgus lēmumus no politikas veidotājiem.
Vērtīga informācija un padomi, kā izzināt un praktiski aizsargāt dabas daudzveidību pieejami šeit.
