Liepājas pašvaldības pilotteritorijās izsmēķu piesārņojums projekta īstenošanas laikā samazinājies par 33%. Atsevišķās vietās rezultāti ir vēl izteiktāki, piemēram, Karostas teritorijā samazinājums sasniedzis līdz pat 43%, bet pie sabiedriskā transporta pieturām – par vairāk nekā 36%.
Savukārt Rīgā, Vecāķu pludmalē, kur tika ieviests pilns projekta pasākumu komplekss – izsmēķu savākšanas infrastruktūra un mākslinieka veidots lielformāta vides objekts –, smēķēšanas atkritumu noslodze samazinājās par 41%.
Vienlaikus SIA “Zaļā josta” īstenotā projekta dati skaidri parāda, kas notiek bez mērķtiecīgas rīcības izsmēķu piesārņojuma mazināšanā, – teritorijās, kur preventīvie pasākumi izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanā netika ieviesti, cigarešu izsmēķu piesārņojums vidēji pieauga par 9%. Tas nozīmē, ka bez aktīvas iejaukšanās situācija dabiski pasliktinās.
Cigarešu izsmēķi Latvijā ir viens no izplatītākajiem vides piesārņojuma veidiem. Ilgtermiņa jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa dati liecina, ka Liepājas pludmalē vidēji konstatētas 358 atkritumu vienības uz 100 metriem, kamēr Eiropas Savienības noteiktais labas jūras vides stāvokļa slieksnis ir 20 vienības. Liepājā izsmēķi veido 37,23% no visa konstatētā piesārņojuma, jeb vidēji 22,5 izsmēķus uz katriem 10 pludmales metriem. Savukārt Rīgas piekrastē konstatētas 406 atkritumu vienības uz 100 metriem. Šie dati apliecina, ka izsmēķi nav maznozīmīgs atkritumu veids, bet viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē laba jūras vides stāvokļa sasniegšanu Latvijā.
LIFE projekta ietvaros izmantota īpaši izstrādāta kontroles monitoringa metodoloģija, kas balstās atkārtotos mērījumos 10 m² kontrollaukumos vairākus gadus pēc kārtas. Tas ļauj objektīvi salīdzināt situāciju pirms un pēc infrastruktūras uzstādīšanas un pierādīt reālu ietekmi uz vidi. Projekta rezultāti pierāda, ka ar mērķtiecīgu rīcību cigarešu izsmēķu piesārņojumu iespējams samazināt par 30–40%, turklāt ar sakārtotu infrastruktūru iespējams mainīt cilvēku uzvedību. Projektā veiktie pētījumi apliecināja, ka preventīvie risinājumi darbojas labāk nekā tikai informatīvas kampaņas. Projekta nozīmi pastiprināja fakts, ka bez cilvēku aktīvas rīcības izsmēķu piesārņojums pieaug.
SIA “Zaļā josta” uzsver, ka izsmēķu piesārņojuma problēma nav tikai sabiedrības audzināšanas jautājums. Tā ir pilsētvides plānošanas un infrastruktūras pieejamības problēma. Ja cilvēkam ir skaidra, ērta un vizuāli pamanāma iespēja izsmēķi izmest pareizi, lielākā daļa to arī dara.
LIFE projekts “Atkritumi kā resursi” apliecina, ka izsmēķu savākšanas infrastruktūra ir efektīva vides aizsardzības investīcija ar izmērāmu rezultātu: mazāku piesārņojumu, tīrāku pilsētvidi un atbildīgāku sabiedrības rīcību.
Par SIA “Zaļā josta”
SIA “Zaļā josta” ir ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas uzņēmums, kas organizē izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu, tekstilizstrādājumu, plastmasu saturošu izstrādājumu (mitrās salvetes un baloni) apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100% atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa un parūpēties, lai atkritumi, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, tiek savākti, pārstrādāti, nonāktu otrreizējā apritē, kā arī sabiedrības izglītošanu. SIA “Zaļā josta” kopā ar “CleanR” izveidojusi vides izglītības platformu www.videspratiba.lv, kurā vienuviet apkopota praktiska un aktuāla informācija par pareizu šķirošanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu.
Uzziņai
* LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu. Projekta galvenais mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu, ieviešot jaunus materiālu aprites pasākumus un samazinot ekonomikas ietekmi uz vidi un oglekļa pēdas nospiedumu, pilnībā īstenojot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam noteiktos pasākumus.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
