KNAB sākotnēji attiecīgo kriminālprocesu uzsāka pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas, taču izmeklēšanas gaitā, iegūstot papildu informāciju, tas tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas un 322. panta pirmās daļas, t.i., par kukuļa pieprasīšanu un starpniecību kukuļošanā. 2019. gada 12. augustā KNAB uzsāktā kriminālprocesa ietvaros veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tostarp speciālo izmeklēšanas eksperimentu.
Krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Ķekavas novada pašvaldības amatpersona, iespējams, pieprasīja uzņēmējam kukuli 30 000 eiro apmērā, lai uzņēmējs saņemtu pēdējo maksājumu no Ķekavas novada pašvaldības par būvdarbu veikšanu projekta ietvaros.
KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus, atbilstoši savai kompetencei noslēdz pirmstiesas izmeklēšanas posmu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību: a) uzrādot apsūdzību nosūtīt krimināllietu uz tiesu; b) vienoties ar apsūdzēto par sodu; c) pieņemt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu; d) lietu nosūtīt atpakaļ KNAB ar norādījumiem par nepieciešamību veikt papildu izmeklēšanu.
KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
