DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība
1
1

MK apstiprina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai būtiskus likumu grozījumus

Šodien, 28. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Nacionālās drošības likumā, Mobilizācijas likumā, kā arī likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas būtiski veicinās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.

“Pēdējo mēnešu laikā notikušās pārmaiņas visā pasaulē Covid-19 dēļ ir skarbs atgādinājums, kādēļ valstij un ikkatram no mums nepieciešams jau savlaicīgi domāt par pēkšņu dabas izraisītu grūtību pārvarēšanu. Taču vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst Ukrainas krīzi, kas Krievijas agresijas dēļ jau sešus gadus destabilizē drošības situāciju Eiropā. Tādēļ grozījumi likumos ir veidoti, lai mēs būtu spējīgi ātri un izlēmīgi reaģēt gan uz civila, gan militāra rakstura apdraudējumiem,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ar grozījumiem Nacionālajā drošības likumā plānots definēt arī valsti apdraudošas situācijas, tostarp tādas pret Latviju īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības kā militāro lidaparātu, militāro bezpilota lidaparātu, karakuģu, zemūdens pārvietošanās līdzekļu, militāro transportlīdzekļu pretlikumīga iekļūšana vai atrašanās Latvijā.

Tāpat par valsti apdraudošām situācijām likumprojektā noteikta izlūkošana vai pretlikumīga piekļuve informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšana vai elektromagnētiskā iejaukšanās nacionālajai drošībai svarīgu objektu, nozīmīgu komercsabiedrību vai valsts īpašumā esošu objektu darbībā un militārās aviācijas gaisa kuģu un karakuģu darbībā.

Par militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju paredzēts definēt arī pretlikumīgu militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšanu vai atrašanos Latvijas teritorijā. Tāpat šī norma tiks attiecināta uz darbībām, kuras, izmantojot Latvijas teritoriju, ārvalsts pretlikumīgi veic pret citu NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsti.

Lai novērstu augstāk minētās valsti apdraudošās situācijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm un valsts drošības iestādēm Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteiktajā kārtībā būs tiesības nekavējoties veikt pasākumus, kurus uzskata par samērīgiem un nepieciešamiem, tostarp pielietot bruņotu spēku.

Sekmējot valsts un privātā sektora sadarbību aizsardzības jomā, 2019. gada rudenī notikušajās valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības “Kristaps” Aizsardzības ministrija pirmo reizi iesaistīja komersantus. Uzņēmumu dalība mācībās ļāva izdarīt secinājumus par kritisko pakalpojumu nodrošināšanu krīzes situācijā, izstrādājot nepieciešamos grozījumus likumdošanā.

“Krīzes pārvarēšanā ārkārtīgi nozīmīga loma ir valsts kritisko infrastruktūras objektu un pakalpojumu strādāšanai. Tāpat šī brīža globālā krīze ir apliecinājums tam, ka mums ir jāveicina vietējo uzņēmumu gatavība saražot visvairāk nepieciešamās preces arī apgrūtinātos apstākļos. Katrai valstij savas vajadzības tomēr ir pirmajā vietā, tādēļ arī mums ir jākļūst pašpietiekamākiem,” norāda A. Pabriks.

Gatavojoties potenciālām krīzes situācijām, par kritiskas nozīmes pakalpojumiem tiek uzskatīti, piemēram, elektroenerģijas, dabasgāzes un naftas produktu apgāde, ceļu infrastruktūras uzturēšana, elektronisko sakaru un telefonlīniju darbības nodrošināšana, veselības aprūpe un epidemioloģiskā drošība, zāļu un medicīnisko ierīču aprite, kā arī dažādi finanšu nozares pakalpojumi. Tādēļ grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredz, ka valsts apdraudējuma gadījumā kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem būs jānodrošina darbības nepārtrauktības vismaz minimālajā apjomā.

Tāpat šie grozījumi ieviesīs pienākumu kritiskajam personālam turpināt nodrošināt ierastās funkcijas, paredzot aizliegumu izbeigt civildienesta attiecības vai uzteikt darba līgumu, kā arī pārtraukt tiešo darba pienākumu pildīšanu jeb “obligation to work”.

Savukārt likumprojekts par grozījumiem Mobilizācijas likumā  nosaka izņēmumus pilsoņu iesaukšanai aktīvajā militārajā dienestā un pakļaušanai mobilizācijai, ja viņi nodrošina  kritisko funkciju darbību. Sākotnējo izņēmumu sarakstu, kurā iekļauti noteikti valsts pārvaldes amati, Ministru kabinets varēs papildināt, atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā, lai katra institūcija, uzņēmums, mājsaimniecība un indivīds zinātu  savu lomu un rīcību krīzes gadījumā.

Uzsākot šīs sistēmas ieviešanu, 2019. gadā Aizsardzības ministrija rīkoja krīzes vadības mācības nozaru ministrijām, secinot, ka ministrijām jāizstrādā vai jāpilnveido trauksmes un krīzes plāni. Tāpat tika secināts, ka šāda veida mācības ministrijām, to padotības iestādēm un nozaru komersantiem jāorganizē ik gadu.

Tāpat 2019. gadā Saeima pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, kurā uzsvērta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm, valsts institūcijām savstarpēji sadarbojoties.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU