“Laikā, kad ārā ir pavasaris, ekonomikā ir iestājusies ziema, bet eirozonas dalībvalstīm ir ieteikts tērēt, nevis taupīt. Šajā situācijā Padome ir gatava regulāri analizēt ekonomisko notikumu un valdības lēmumu ietekmi uz fiskālajiem riskiem. Turpmāk šādu analītisko ziņojumu valdībai un Saeimai Padome sagatavos divas reizes mēnesī, lai palīdzētu izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi COVID-19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu šobrīd un nākamajos gados,” stāsta Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Respektējot valdības atbildību prioritāro finansēšanas virzienu izvēlē, Padome tomēr vērš uzmanību uz nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu tām jomām, kas tiešā veidā nodrošina infekcijas ierobežošanu un slimnieku sekmīgu atveseļošanos.
Padome arī atzīst, ka, ņemot vērā lielo nenoteiktību ar ekonomiskās un fiskālās attīstības scenārijiem, pagaidām nav iespējams veikt precīzus aprēķinus par 2020. gada valsts budžeta bilanci un valsts parāda apjomu gada beigās. Provizoriski, balstoties uz esošajiem datiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā beigās varētu sasniegt 5,5%, bet valsts parāds - 44% no IKP, atzīst Padome.
Padome norāda, ka jau tuvākajā laikā, kad krīzes makroekonomiskā ietekme būs precīzāk nosakāma, ir nepieciešama diskusija par vidēja termiņa budžeta bilances mērķiem. Saglabājot nemainīgu plānoto izdevumu apjomu 2021. un 2022. gadā, deficīts šajos gados varētu sasniegt vairāk par 4%. Tādēļ Padome vērš uzmanību uz nepieciešamību savlaicīgi plānot budžeta deficīta samazināšanas pasākumus pēckrīzes periodā, jau šobrīd izvērtējot prioritārās un saudzējamās nozares un paredzot konsolidēšanas pasākumus kā daļu no krīzes izejas stratēģijas.
Ar Padomes sagatavoto krīzes monitoringa ziņojumu Nr. 1 var iepazīties šeit: https://fdp.gov.lv/jaunumi/padomes-monitoringa-zinojums-nr1
Uzziņai:
Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
Saeima Padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen), KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas “Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.
