Ar Padomes Covid-19 krīzes monitoringa secinājumiem tiks iepazīstināti arī šī gada sarunu festivāla Lampa dalībnieki Padomes iniciētajā diskusijā “Kādi būs ekonomikas ārstēšanas rēķini ES un Latvijā no Covid-19?” 5. septembrī plkst. 15:00.
Padome atgādina, ka jau sākotnēji Covid-19 monitoringa ziņojumos ir paudusi bažas, ka atbalsta pasākumi var atstāt pārāk ilgstošu ietekmi uz valsts budžetu, tāpēc tā ir aicinājusi valdību atbalstu veidot kā īstermiņa pasākumus ekonomikas stimulēšanai.
Tāpat Padome atgādina, ka valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērīgam ar krīzes izraisītajām problēmām, tas nedrīkst būt pretrunā ar godīgas konkurences principiem. Valdības izrādītais “dāsnums” pret atsevišķiem uzņēmumiem kontrastē ar ES Padomes aizrādījumu, ka Latvijā pārāk daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai. Attiecībā uz ieceri piešķirt ilgtermiņa atbalsta garantijas lielajiem komersantiem, Padome, tāpat kā Latvijas Banka, kategoriski iebilda pret ilgtermiņa (līdz pat 25 gadiem) atbalsta sniegšanu uzņēmējiem, jo radītie fiskālie riski nebūtu samērojami ar potenciālajiem ieguvumiem. Padome ir gandarīta, ka saskaņā ar EK norādījumiem maksimālais garantiju termiņš ir 8 gadi.
Kā informē Padome, valsts parāda straujākais kāpums notika šī gada aprīlī, tomēr vēl joprojām turpinās mērens valsts parāda pieaugums, kas jūlijā sasniedza 12, 61 miljardu eiro. Tādējādi kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā valsts parāds ir pieaudzis par vairāk nekā 2 miljardiem eiro jeb kopumā par 2,248 miljardiem eiro. Pozitīvais parāda pieauguma efekts bezdarba līmeņa un atsevišķu ekonomisko rādītāju stabilizācijā ir nenoliedzams. Arī starptautiskās kredītreitingu aģentūras “S&P Global Ratings” paziņojums par Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A+" līmenī liecina par augstu vērtējumu valdības ekonomikas atbalsta programmai un fiskālai politikai. Tomēr Padome uzsver, ka atbalsts ekonomikai nevar būt bezgalīgs un atbalsta mehānismiem nevajadzētu uzlikt pārāk lielu slogu nākotnes budžetiem.
Tikmēr ekonomiskās attīstības rādītāji Latvijā II ceturksnī liecināja par piesardzīgu uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos, t.sk. Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Turpina uzlaboties arī pamatbudžeta nodokļu iekasēšana – augustā pamatbudžeta nodokļos tika iekasēts par 8% vairāk nodokļu nekā 2019. gada augustā.
FDP ir arī aicinājusi Finanšu ministriju izveidot vairākus vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijus un tos regulāri pārskatīt, ņemot vērā aktuālās tendences. Kopš 2020. gada februāra FDP ir trīs reizes atjaunojusi makroekonomikas scenāriju un ir konstatējusi, ka ministrija nav bijusi konsekventa, atstājot valsts parāda prognozi nemainīgu. Valdības pieņemtie lēmumi par atbalsta pasākumiem apvienojumā ar lēmumu ierobežot fiskālo nosacījumu piemērošanu vedina domāt, ka parāda pieaugums būs augstāks par prognozēto, secina Padome.
Vērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, FDP saskata pozitīvas iezīmes piedāvātajās nodokļu izmaiņās - tiek samazināti darbaspēka nodokļi, it sevišķi mazo algu grupās, kas samazina nodokļu plaisu un padara Latvijas nodokļu sistēmu konkurētspējīgāku. Tāpat tiek panākts godīgāks un līdzīgāks nodokļu slogs visām nodokļu maksātāju grupām. Tomēr plānotās nodokļu izmaiņas nenodrošina iekasēto nodokļu apjoma pieaugumu vidējā termiņā, kam būtu jābūt vienam no nodokļu reformu mērķiem, norāda Padome.
Plašāk ar Padomes viedokli par Covid-19 krīzes monitoringa secinājumiem ikviens interesents varēs iepazīties sarunu festivālā Lampa Padomes iniciētajā, ar Valsts kanceleju un Latvijas Darba devēju konferederāciju (LDDK) rīkotajā diskusijā “Kādi būs ekonomikas ārstēšanas rēķini ES un Latvijā no Covid-19?”. Diskusija notiks attālināti 5. septembrī plkst. 15:00, tai varēs sekot tīmekļa vietnē https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1506
“Covid-19 pacientiem slimība un tās radītās sekas var izmaksāt ļoti dārgi, jo tiek skarts visdārgākais – veselība. Krīzes sākumā arī ekonomika daļēji tika ieviesta mākslīgā komā. Cik tas maksās mums un nākamajai paaudzei, par to aicinu aizdomāties ikvienu un kopīgi diskutēt Lampā ar finanšu jomas ekspertiem,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Diskusiju vadīs FDP priekšsēdētāja Prof. Inna Šteinbuka un Kristaps Tālbergs. Piedalīsies Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, Dr. Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, Dr. Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, uzņēmējs Jānis Ošlejs un LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Diskusijas mērķis ir izanalizēt krīzes laika politikas fiskālas sekas un pēckrīzes ekonomikas atveseļošanas mehānisma ietekmi uz fiskālo situāciju ES (īpaši Eirozonā) un Latvijā.
Ar Padomes sagatavoto krīzes monitoringa ziņojumu Nr. 7 var iepazīties šeit: https://fdp.gov.lv/jaunumi/padomes-monitoringa-zinojums-nr-7
Uzziņai:
Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
Saeima Padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen), KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas “Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.
