2020. gada jūlijā nodokļi pamatbudžetā tika iekasēti vairāk nekā 2019. gada jūlijā. Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību var secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijai jau ir aiz muguras, norāda Padome.
Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts parāds kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā ir pieaudzis par apmēram diviem miljardiem eiro. Ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomisko rādītāju un nodokļu iekasēšanā, Padome aicina valdību sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.
Padome vērš uzmanību uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO/OECD) ģenerālsekretāra Anhela Gurija (Angel Gurría) nesen pausto aicinājumu valstis neatkārtot kļūdas, kas izdarītas iepriekšējas finanšu krīzes risināšanai:
“Pašreizējā valdību rīcība mīkstināt fiskālo normu kopumu ir pamatota, bet tomēr augsta deficīta un zema IKP rezultāts būs daudz lielāks parāda slogs. Spēcīgs fiskālais atbalsts ir vajadzīgs, taču tam būs sekas. Valdībām nākotnē būs jāsamazina valstu parādu apmēri un tomēr tām nevajadzētu atkārtot kļūdas, kuras tika pieļautas pēc pēdējās krīzes, un pārāk agri mēģināt samazināt izdevumus vai celt nodokļus. Valsts izdevumiem jābūt precīzi mērķētiem, lai atbalstītu visneaizsargātākos un nodrošinātu ieguldījumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai atveseļošanai”.
“Latvijas gadījumā iepriekšējā krīzē gan netika pieļautas kļūdas, jo, tieši pateicoties toreiz īstenotajai konsolidācijas politikai, Latvija ir eirozonā un COVID-19 krīzē šodien spēj sniegt tik spēcīgu valsts atbalstu. Valdības nostāja pagaidām neplānot radikālu budžeta izdevumu samazināšanu un nesasteidzināt nodokļu reformu pilnībā atbilst OECD ieteikumiem,” uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Padome jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā arī norāda, ka ir nepieciešams izveidot efektīvāku valsts atbalsta instrumentu piešķiršanas uzraudzību. Valsts attīstības finanšu institūcijā Altum šobrīd koncentrējas liela finansiālā atbildība, tāpēc labas pārvaldības un finanšu risku novēršanas nolūkā informācijai par Altum piešķirtajiem atbalsta instrumentiem un apstiprinātajiem projektiem ir jābūt publiski pieejamai. Tāpat ir vēlams laicīgi plānot atbalsta pasākumu un izdevumu auditu, uzsver Padome.
Ar Padomes sagatavoto krīzes monitoringa ziņojumu Nr. 6 var iepazīties šeit: https://fdp.gov.lv/jaunumi/Padomes-monitoringa-zinojums-nr-6.
