J.Bordāns uzsvēra, ka Tieslietu ministrija ir intensīvi strādājusi, lai sagatavotu risinājumus situācijas uzlabošanai tiesu sistēmā. Pirmajā valdības gadā TM vadītā darba grupa ir iesniegusi izskatīšanai parlamentā vairāk kā 40 būtiskus priekšlikumus procesuālajos likumos ar mērķi veicināt tiesvedības procesu ātrumu un efektivitāti. Šobrīd notiek intensīvs darbs, lai 2021.gada sākumā darbu uzsāktu specializēta Ekonomisko lietu tiesa.
Pēc TM ierosinājuma arī Valsts kontrole veic visaptverošu revīziju par efektīvu kriminālprocesu kavējošiem faktoriem. J.Bordāns atzinīgi vērtē Tieslietu padomes lēmumu veidot darba grupu Augstākās tiesas virsvadībā, paredzot tiesnešu iesaisti tiesvedības ilgumu kavējošo apstākļu identificēšanā un novēršanā.
Runājot par sadarbību valdības ietvaros, J.Bordāns atzīst: “Beidzot redzu, ka premjers ir gatavs iesaistīties tieslietu sistēmas pārbūvē. Ticu, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies.”
Jau šobrīd Saeimā iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā paredz, piemēram:
- tiesai ir tiesības ierobežot debašu runas ilgumu, kā arī paplašinātas iespējas iztiesāt krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās;
- personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir paredzēts pienākums sniegt patiesas liecības, ja tā izmanto tiesības liecināt, tādējādi novēršot apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un sekmējot kriminālprocesa ātrāku norisi;
- aizstāvībai ir pienākums laicīgi iesniegt uz tiesas sēdi izsaucamo personu sarakstu;
- palielināta advokātu atbildība par dalību tiesas sēdē, turpmāk advokātiem būs pienākums nodrošināt cita advokāta dalību, ja pats nevar piedalīties;
- pilnveidota vienošanās procesa piemērošana, kā arī uzlabota piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošana juridiskajām personām, lai efektivizētu tā piemērošanu pārrobežu noziegumos.
Plašāka informācija par valdības pirmajā gadā paveikto un turpmāk plānoto tiesu darba efektivizēšanā ir pieejama TM mājaslapā:
