DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. martā, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Komisija ierosina Eiropas Klimata aktu un apspriežas par Eiropas Klimata paktu

Šodien Komisija nāk klajā ar priekšlikumu tiesību aktos iekļaut ES politisko apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, lai aizsargātu planētu un cilvēkus. Eiropas Klimata akts nosprauž 2050. gadu par mērķgadu un iezīmē virzienu visām ES rīcībpolitikām, sniedzot paredzamību publiskām iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Turklāt Komisija sāk sabiedrisku apspriešanu par gaidāmo Eiropas Klimata paktu. Ar apspriešanas starpniecību šā instrumenta kopizstrādē būs iesaistīta sabiedrība.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena“Mēs šodien rīkojamies, lai līdz 2050. gadam padarītu ES par pasaulē pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Klimata akts ir mūsu politiskās apņemšanās juridiska izpausme un neatgriezeniski liek mums virzīties uz ilgtspējīgāku nākotni. Tas ir Eiropas zaļā kursa centrā. Tas piedāvā paredzamību un pārredzamību Eiropas rūpniecībai un investoriem. Turklāt tas dod ievirzi mūsu zaļās izaugsmes stratēģijai un garantē, ka pāreja būs pakāpeniska un taisnīga.”

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss piebilda: “Šodien pārvēršam vārdus rīcībā, lai Eiropas iedzīvotājiem parādītu, ka nopietni vēlamies līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas ir nulle. Eiropas Klimata akts ir arī vēstījums mūsu starptautiskajiem partneriem, ka šogad visā pasaulē jāpastiprina vērienīgi centieni, tiecoties sasniegt kopīgos Parīzes nolīguma mērķus. Klimata akts nodrošinās, ka arī turpmāk būsim koncentrēti un disciplinēti, turēsimies uz pareizā ceļa un būsim atbildīgi par izpildi.”

Ar Eiropas Klimata aktu Komisija ierosina juridiski saistošu mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisijas ir nulle. ES iestādes un dalībvalstis ir kolektīvi uzņēmušās saistības veikt vajadzīgos pasākumus ES un nacionālā līmenī, lai šo mērķrādītāju sasniegtu.

Klimata aktā ir pasākumi, ar kuriem mērīt panākto un mūsu rīcību attiecīgi koriģēt, balstoties uz tādām jau esošām sistēmām kā dalībvalstu nacionālo enerģētikas un klimata plānu pārvaldības process, regulāri Eiropas Vides aģentūras ziņojumi un jaunākie zinātniskie pierādījumi par klimata pārmaiņām un to ietekmi. Sasniegtais tiks pārskatīts ik pa pieciem gadiem saskaņā ar globālo izsvēršanu, kas paredzēta Parīzes nolīgumā.

Klimata akts pievēršas arī 2050. gada mērķrādītāja sasniegšanas ceļam.

  • Komisija veiks vispusīgu ietekmes novērtēšanu, uz kuras pamata ierosinās jaunu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājuma ES mērķrādītāju 2030. gadam. Tiklīdz ietekmes novērtēšana būs pabeigta, Akts tiks grozīts.

  • Līdz 2021. gada jūnijam Komisija pārskatīs un vajadzības gadījumā ierosinās pārskatīt visus attiecīgos rīcībpolitiskos instrumentus, kas nepieciešami, lai līdz 2030. gadam panāktu papildu emisiju samazinājumus.

  • Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu Komisija ierosina pieņemt ES mēroga trajektoriju 2030.–2050. gadam, ar kuras palīdzību tiktu mērīts sasniegtais un publiskajām iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem sniegta paredzamība.

  • Līdz 2023. gada septembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija novērtēs ES un nacionālo pasākumu atbilstību klimatneitralitātes mērķim un 2030.–2050. gada trajektorijai.

  • Komisija būs pilnvarota izdot ieteikumus dalībvalstīm, kuru rīcība neatbilst klimatneitralitātes mērķim, un dalībvalstīm būs pienākums šos ieteikumus pienācīgi ņemt vērā vai paskaidrot savu pamatojumu, ja tās to nedarīs. Komisija var arī pārskatīt to, cik šī trajektorija un Savienības mēroga pasākumi ir pietiekami.

  • Dalībvalstīm būs arī jāizstrādā un jāīsteno pielāgošanās stratēģijas, ar kurām stiprināt izturētspēju un mazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Eiropas Klimata pakta un nākotnes rīcībpolitiku veidošana

Pārejā uz klimatneitrālu Eiropas Savienību līdztekus publiskām rīcībpolitikām un regulējumam ir jāpiedalās visiem sabiedrības un ekonomikas sektoriem.

Tāpēc Komisija šodien sāk sabiedrisku apspriešanu par jauno Eiropas Klimata paktu – plašu iniciatīvu, kuras mērķis ir dot iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām iespēju paust viedokli un piedalīties jaunu klimata politikas jomas darbību izstrādē, informācijas apmaiņā, vietēju pasākumu īstenošanā un tādu risinājumu popularizēšanā, kurus citi varētu pārņemt.

Sabiedriskā apspriešana ilgs 12 nedēļas. Ievaddati tiks izmantoti, lai izstrādātu Klimata paktu, kas tiks publiskots pirms ANO Klimata pārmaiņu konferences, kura 2020. gada novembrī notiks Glāzgovā (COP26).

Šodien Komisija oficiāli sāka darbu, publicējot sākotnējos ietekmes novērtējumus par tādiem jautājumiem kā gaidāmais oglekļa ievadkorekcijas mehānisms un Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana, kas ir vēl divi svarīgi Eiropas zaļā kursa rīcībpolitiskie instrumenti. Turklāt komisāru kolēģija pieņēma priekšlikumu 2021. gadu pasludināt par Eiropas Dzelzceļa gadu, lai akcentētu klimatiskos ieguvumus, kādus sniedz dzelzceļa plašāka izmantošana pasažieru un kravu pārvadājumiem.

Pamatinformācija

Eiropas zaļais kurss — kuru Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija publiskoja 2019. gada 11. decembrī — centrējas ES vēlmē līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo bloku.

Komisija savu redzējumu par klimatneitrālu ES līdz 2050. gadam, kurš atbilst Parīzes nolīgumamērķim globālās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2°C un temperatūras kāpumu censties iegrožot līdz 1,5°C, pirmoreiz publiskoja 2018. gada novembrī. Eiropas Parlaments ES mērķi panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas nulles līmenī apstiprināja 2019. gada 14. martā. 2019. gada 12. decembrī mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES apstiprināja Eiropadome.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU