DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. februārī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
9
9

Par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vēsturisko Latgales pagastu – Varakļānu, Stirnienes, Barkavas un Murmastienes ciema pievienošana Madonas rajonam notika padomju okupācijas laikā. Līdz pat šodienai  Varakļāni, Varakļānu un Murmastienas pagasti ir atšķelti no Latgales.

Neraugoties uz to, ka liela daļa Varakļānu novada iedzīvotāju izteikusi vēlmi sava novada nākotni redzēt Vidzemē (Madonas novadā), vēlamies uzsvērt, ka administratīvi teritoriālā reforma  nedrīkst ignorēt  vēsturisko un kultūrvēsturisko aspektu.  Veicot reformu, mums ir  dotas visas iespējas vēsturisko kļūdu izlabošanai un Latvijas novadu reģionālās identitātes stiprināšanai, kas ir svarīgi kopējās latviskās identitātes un sapratnes veicināšanai.

Pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem Varakļānu novadā 67% iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu. Administratīvi teritoriālā reforma negarantē, ka Varakļānu novadam atrodoties Madonas novadā (Vidzemē) tiks nodrošināti pasākumi Valsts valodas likuma 3.panta. 4.daļas ievērošanai: Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Vēršam uzmanību, ka Satversmes tiesa 2007.gada 29.novembra Robežlīguma lietā atzinusi, ka Latvijas teritoriju sastāda trīs atsevišķas daļas (apgabali) etnogrāfiskajās robežās, t.sk., Latgale (17., 18.3., 38.4., 40.2., 40.5., 43.4., 46.punkts). Latgali kā etnogrāfisku teritorijas daļu uz Latvijas Republikas dibināšanu veidoja Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķi (20.1., 48.1., 48.2., 53.punkts), un Rēzeknes apriņķī ietilpa tagadējais Varakļānu novads. Satversmes tiesa atzina, ka Latgalei kā vēsturiski etnogrāfiskam apgabalam ir savas noteiktas robežas (41.2.punkts).

Mēs uzskatām, ka Varakļānu novads un tā vēsture ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Novada iekļaušana Madonas novadā (Vidzemē)  nedrīkst apdraudēt valodas un lokālās identitātes tālāku pastāvēšanu.

Elīna Apsīte, pedagoģe, režisore

Arvīds Babris, LTV režisors, RISEBA lektors

Ilona Birģele, ērģelniece

Baiba Broka, aktrise

Ieva Broka, juriste

Rihards Dubra, komponists

Jānis Elksnis, LKC izdevniecības vadītājs

Ilze Grēvele – Skaraine, LNO soliste un Senās mūzikas centra vadošā    soliste

Ilze Grudule, baroka čelliste

Romāns Ivanovs, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas direktors

Voldemārs Ivdris, Latgales kultūras darbinieks

Dainis Īvāns, kultūras un sabiedriskais darbinieks

Viesturs Kairišs, režisors

Aija Kaškure, brīvdārzniece, dendroloģe

Andris Keišs, aktieris

Valters Krauze, aktieris

Māris Kupčs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors

Ieva Lazdāne, diriģente, ilggadēja Aglonas bazilikas kora skolas direktore

Lidija Leikuma, valodniece, LU pasniedzēja

Jānis Lūsēns, komponists

Evija Mundeciema, mūziķe

Gita Palma, māksliniece

Iveta Pelše, mūziķe

Jānis Pelše, mūziķis

Andris Priede, priesteris, LU pasniedzējs

Anna Rancāne, dzejniece, žurnāliste

Kristaps Rasims, aktieris

Artis Robežnieks, aktieris

Edgars Romanovskis, SIA „Latgales dārzeņu loģistika” valdes loceklis

Māris Sirmais, diriģents

Dainis Skutelis, dziedātājs

Arnis Slobožaņins, mūziķis, vēsturnieks, filmu producents

Jānis Stafeckis, diriģents

Laura Šarova, Rīgas Vēsturiskā Teātra un mūzikas biedrības valdes locekle

Elīna Šimkus, LNO soliste

Vestards Šimkus, pianists

Artūrs Uškāns, mūziķis, kultūras un sabiedriskais darbinieks

Juris Vizbulis, LNO solists

Kristīne Zadovska, dziedātāja

Aleksandrs Zeimuls – Priževoits, kultūras un sabiedriskais darbinieks

Ēriks Zeps, etnomūziķis

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI