DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. decembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

CSP pilnveido dzimumlīdztiesības statistiku

Lai veicinātu diskusijas sabiedrībā par dzimumlīdztiesību, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus par sieviešu un vīriešu stāvokļa atšķirībām sabiedrībā Latvijā un Baltijā.

Jaunajā CSP tīmekļa vietnes sadaļā “Dzimumu līdztiesības rādītāji” ir apskatītas dzimumu atšķirības izglītības, nodarbinātības, veselības, sociālās drošības, varas un veselības jomās. Līdzās datu avotiem pieejami analītiski apraksti par aktuālajām tendencēm dzimumlīdztiesībā Latvijā.

Baltijas valstu salīdzinājums pieejams jaunajā interaktīvajā publikācijā “Sievietes un vīrieši Baltijas valstīs” angļu valodā. Publikācija tapusi kā sadarbības projekts starp Baltijas valstīm 2019. gadā, un līdzās jau pieminētajām dzimumlīdztiesības tēmām tajā ietverts salīdzinājums informācijas tehnoloģiju izmantošanas un tūrisma jomās.

Sievietes Latvijā un ES saņem par 16 % zemāku darba samaksu nekā vīrieši

Latvijā vidēji sievietes darba samaksa ir par 15,7 % zemāka nekā vīriešiem. ES vidēji šis rādītājs ir līdzīgs (16 %). Augstākā darba samaksas nevienlīdzība novērota Igaunijā, kur sievietes saņem 25,6 % mazāk nekā vīrieši, savukārt Lietuvā šis rādītājs ir zemāks – 15,2 %. Viszemākā atšķirība darba samaksā ir jauniešiem līdz 25 gadu vecumam – sievietes šajā vecumā saņem par 13,9 % zemāku atalgojumu nekā vīrieši, un 55–64 gadu vecuma grupā (12,3 %).

Salīdzinot normāla un nepilna darbalaika darbiniekus, Latvijā nepilnā darbalaikā esošu sieviešu atalgojums ir par 7,6 % zemāks nekā vīriešiem pusslodzē, savukārt normālā darbalaikā (40 stundas nedēļā) strādājošo skaitā darba samaksas atšķirība sasniedz 19,3 % Latvijā, kas ir augstākais rādītājs ES 2018. gadā. Vislielākā darba samaksas atšķirība ir finanšu un apdrošināšanas nozarē (29,8 %).

Tikai katru ceturto pašvaldību Latvijā vada sieviete

Lai gan valsts likumdošana nodrošina vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, joprojām abi dzimumi nav vienlīdzīgi pārstāvēti varas pozīcijās.

Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, lielāks sieviešu īpatsvars ir Latvijas parlamentā (Saeima), kur 31 no 100 deputātiem (31 %) bija ievēlētas sievietes pēdējās vēlēšanās 2018. gadā. Igaunijā (Riigikogu) pēdējās vēlēšanās 2019. gadā tika ievēlētas 29 sievietes no 101 deputātiem jeb 29 %, savukārt Lietuvā (Seimas) tikai 21 % deputātu bija sievietes jeb 30 no 141 deputātiem.

Arī pašvaldību līmenī Latvijā ir salīdzinoši augsts sieviešu īpatsvars – 2017. gadā 34 % no ievēlētajiem pašvaldību deputātiem bija sievietes (Lietuvā un Igaunijā vien 29 %). Tomēr, lai arī ir augsts sieviešu deputātu īpatsvars, tomēr pašvaldību priekšsēdētāju vidū lielākoties ir vīrieši – tikai katru ceturto (24,4 %) pašvaldību 2017. gadā vadīja sieviete Latvijā.

Latvijas Ministru kabinetā šobrīd ir trīs ministres no 14 valdības locekļiem (21 %). Igaunijā ir divas ministres no 15 (13 %), bet Lietuvā viena ministre no 14 valdības locekļiem (7 %). Latvijas un Lietuvas vēsturē bijusi tikai viena Ministru prezidente, bet Igaunijā vēl neviena sieviete nav veikusi šos amata pienākumus, savukārt katrā Baltijas valstī bijusi viena Valsts prezidente-sieviete.


Plašāk par šiem un citiem dzimumlīdztiesības jautājumiem var uzzināt jaunajā CSP tīmekļa vietnes sadaļā “Dzimumu līdztiesības rādītāji” un Baltijas valstu publikācijā “Sievietes un vīrieši Baltijas valstīs”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU