Līdz šim bija noteikts, ka brīvprātīgās vienošanās ar valsti (Ekonomikas ministriju) par energoefektivitātes uzlabošanu var parakstīt komersantus pārstāvoša organizācija, komersants vai pašvaldība, kas brīvprātīgi apņemas sasniegt paredzēto enerģijas ietaupījuma mērķi, īstenojot konkrētus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus atbilstoši noslēgtās vienošanās nosacījumiem.
Līdz ar grozījumiem MK noteikumos brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu varēs parakstīt arī plānošanas reģioni un pašvaldības pārstāvošas organizācijas, kas veicinās energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu pašvaldībās.
Tāpat MK noteikumos tagad noteikts, ka gadījumā, ja saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu tiek piešķirts valsts atbalsts un vienošanās dalībnieks neievēro vienošanās nosacījumus, piešķirtais atbalsts būs jāatmaksā.
Līdz šim brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu noslēguši divi komersanti - SIA “Salaspils siltums” un SIA “Jūrmalas siltums”.
Būtiski norādīt, ka nosacījums noteikt atbildību par vienošanās neizpildi izriet no Valsts kontroles ieteikuma (atbilstoši Valsts kontroles veiktajam izvērtējumam “Vai tiek īstenota mērķtiecīga energoefektivitātes politika plānotā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanai?”), lai brīvprātīgo vienošanos dalībnieki uzņemtos atbildību par vienošanās paredzēto enerģijas ietaupījuma apjoma sasniegšanu un sekmētu enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķu sasniegšanu.
Kā zināms, Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 669 “Brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu noslēgšanas un pārraudzīšanas kārtība” mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek noslēgta brīvprātīga vienošanās par energoefektivitātes paaugstināšanu. Vienošanās mērķis ir stimulēt energoefektivitātes paaugstināšanu atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos un pašvaldībās, sasniedzot vismaz 10% enerģijas ietaupījumu. Vienošanās sevī ietver energoefektivitātes plānu, kurā iekļauj vienošanās mērķi, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un to īstenošanas termiņus, prognozējamos enerģijas ietaupījumus, nepārtraukta enerģijas patēriņa izvērtēšanas sistēmu, kā arī citu informāciju, kas raksturo vienošanās izpildi. MK noteikumi nosaka brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu noslēgšanas nosacījumus, vienošanās saturu, vienošanās termiņu un vienošanās izpildes pārraudzību.
