DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. decembrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

TM sniedz pamatojumu plānotajām izmaiņām ģenerālprokurora amata kandidāta atlases kārtībā

Lai pilnveidotu ģenerālprokurora atlases kārtību, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un Prokuratūras likumā. TM sniedz skaidrojumu par pamatojumu plānotajām izmaiņām ģenerālprokurora amata kandidātu atlases kārtībā.

Galvenais mērķis ir palielināt koleģiālas institūcijas Tieslietu padomes lomu piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanas procesā. Līdz šim to darīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka ģenerālprokurora amats ir viens no augstākajiem amatiem tiesu varas sistēmā, tāpēc atklāta, profesionāla un uz vienotiem vērtēšanas kritērijiem balstīta ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtība ir būtiska, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai un tiesu varai kopumā.

Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies nākamā gada 11.jūlijā, Tieslietu ministrija rosina savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu uzsākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība. Šobrīd par sagatavotajiem priekšlikumiem Tieslietu ministrija ir uzsākusi publisku diskusiju. Tieslietu ministrs 2019.gada 25.novembrī ar likumprojektiem ir iepazīstinājis Tieslietu padomi, savukārt 26.novembrī tie publicēti Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē sabiedriskajai apspriešanai. Projektu konceptuāli atbalsta Latvijas Prokuroru biedrība, kā arī konceptuālu atbalstu Tieslietu padomes lomas palielināšanai ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procedūrā publiski paudis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Likumprojekti ir iesniegti arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Tieslietu ministrijas ieskatā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās procesā būtu nepieciešamas šādas galvenās izmaiņas:

Ģenerālprokurora amata pretendentu vērtēšana un piemērotākā kandidāta virzīšana iecelšanai amatā

Lai ģenerālprokurora atlasē iesaistītu pēc iespējas plašāku tieslietu nozares speciālistu loku, nepieciešams paredzēt, ka priekšlikumu Saeimai par piemērotāko amata kandidātu iesniegs nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski, bet Tieslietu padome kā koleģiāla institūcija. Tieslietu padome nosaka vienotus kritērijus un vērtēšanas kārtību. Tieslietu padome varētu izveidot komisiju, kas vērtētu pretendentus pirms viņu uzklausīšanas Tieslietu padomē.

Šobrīd Tieslietu padome jau veic līdzīgas funkcijas - uzklausa Satversmes tiesas tiesneša un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz viedokli par viņiem attiecīgi Saeimai un Augstākās tiesas plēnumam, tāpat arī atklātā konkursā izraugās apgabaltiesas un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājus.

Ģenerālprokurora amata pretendentu loks un to pieteikšanās

Lai novērstu šaubas par kandidāta izvirzīšanas procesa neitralitāti un objektivitāti, ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesam jākļūst caurskatāmam un brīvu konkurenci veicinošam. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka pretendenti ģenerālprokurora amatam piesakās patstāvīgi, personiski iesniedzot pieteikumu Tieslietu padomei. Esošais regulējums paredz, ka ierosinājumus Augstākās tiesas priekšsēdētājam par kandidātu izsaka prokuroru un tiesnešu institūcijas, piemēram, Ģenerālprokurora padome. Šāda kārtība nesekmētu kandidātu individuālu pieteikšanos konkursam, jo konkurēšana ar Ģenerālprokurora padomes atlasītu kandidātu nozīmē sevis konfrontēšanu ar prokuratūras vadību. Jaunā kārtība veicinās godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, paredzot vienādas iespējas visiem kandidātiem.

Vienlaikus Tieslietu ministrija aicina pārskatīt darba pieredzes prasības, kas šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem ir noteiktas Prokuratūras likumā, iekļaujot arī pieredzi zvērināta advokāta, akadēmiskā personāla amatā un tiesneša amatā. Tas palielinātu konkurenci, paplašinātu potenciālo atklāta konkursa pretendentu loku un piemērotākā amata kandidāta izvēli.

Tieslietu ministrija rosina noteikt ierobežojumu pilnvaru termiņam arī virsprokurora amatā vienā un tajā pašā prokuratūrā vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas – analoģiski nosacījumi šobrīd ir jau noteikti attiecībā uz vadošajiem amatiem tiesu varā – ģenerālprokuroru, Augstākas tiesas priekšsēdētāju, apgabaltiesas priekšsēdētāju un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju.

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka pirms diviem gadiem – parlamentā pārskatot 2013.gadā noteiktos ierobežojumus tiesu priekšsēdētāju pilnvarām – Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā vēstulē Saeimai norādīja, ka stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus. Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību. Tāpat Valsts prezidents aicināja izsvērt, kādiem amatiem nepieciešams noteikt pilnvaru termiņa ierobežojumus, lai sekmētu amatpersonu rotāciju un radītu priekšnoteikumus valsti stiprinošām pārmaiņām arī citās jomās.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU