DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. novembrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūrpolitika

KM: mediju politika jāiekļauj starp prioritārajām politikas jomām, paredzot tai atbilstošu finansējumu

Atbildot uz Ministru prezidenta š.g. 11. novembra rezolūcijā izteikto lūgumu, Kultūras ministrija (KM) piedāvā pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, lai mediji - vietējā satura veidotāji - varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, t.sk., meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus un uzsākt diskusijas par t.s. digitālo nodokli, stiprināt sabiedriskos medijus un pabeigt to iziešanu no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru, paredzēt atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei, palielināt finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidot un nodrošināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbību, izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi un nodrošināt pastāvīgu tās iesaisti mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināt KM Mediju politikas kapacitāti.

“Mediju politikai jābūt kritiski svarīgai valsts politikas jomai, turklāt spēcīga informatīvā vide ir cieši saistīta ar valsts drošības nodrošināšanu. Šī brīža situācija mediju jomā ir saasināta un nozares aplēses liecina, ka bez pienācīga atbalsta situācija tuvākajā laikā var kļūt kritiska. Kultūras ministrijas redzējumā ir risinājumi, kas prasa finanšu ieguldījumus, gan tādi, kuri veicami, uzlabojot un papildinot normatīvos aktus. Esmu gandarīts par tikšanos ar nozares pārstāvjiem, kurā apspriedām ministrijas redzējumu,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam, Latvijā noteiktie reklāmas ierobežojumi vairs nespēj sasniegt to sākotnējo mērķi – ierobežot atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu Latvijas informatīvajā telpā – bet nostāda vietējos medijus nelabvēlīgākā situācijā. Tādēļ KM rosina pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka preču un pakalpojumu reklamēšanas noteikumus, piemēram, 2018. gada 4. oktobrī pieņemtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem pārāk plaši tika ierobežota kreditēšanas pakalpojumu reklāma un Latvijā reģistrēto mediju ieņēmumi no reklāmas tirgus.

Ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi ir būtisks mediju finansējuma avots, ko novirzīt vietējā satura veidošanai. KM ieskātā, ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu iespaidu ne vien uz drukātās preses ilgtspēju, bet arī abonēto preses izdevumu piegādes vienas vienības pašizmaksas palielinājumu, jārod risinājums abonētās preses izdevumu piegādes izdevumu kompensēšanai. Tāpat kā citās pasaules valstīs arī Latvijā drukātie mediji nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses. Tādēļ svarīgi nodrošināt ilgtermiņa atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei.

Gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamo vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas. KM un Latvijas mediju nozares uzņēmumi šādu iniciatīvu atbalstītu un izvērtē t.s. digitālā nodokļa ieviešanas iespējamību, ņemot vērā diskusijas ES institūcijās un OECD.

Lai nodrošinātu Sabiedrisko mediju ilgtspēju un stabilitāti, KM piedāvā sabiedrisko mediju finansējuma apmēru paredzēt ES vidējā līmenī, t.i. 0,17% no IKP. Noteikt atbilstošu un paredzamu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka šobrīd sabiedriskajiem medijiem nav iespējams plānveidīgi nodrošināt uzņēmuma attīstību, tostarp investējot tehnoloģiju modernizācijā.

Lai veiksmīgi īstenotu sabiedrisko mediju attīstību, KM pastāv uz nepieciešamību veidot vienotu sabiedrisko mediju, apvienojot sabiedrisko televīziju ar sabiedrisko radio un to interneta portālu LSM.lv vienā medijā. Pozīciju atbalsta arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Nākamajā gadā tiks uzsākta Sabiedrisko mediju pakāpeniska iziešana no reklāmas tirgus. Ar 2021. gadu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio pilnībā izies no reklāmas tirgus, līdz ar ko 2021. gadā ir būtiski paredzēt visu šim mērķim nepieciešamo finansējumu - 13 844 411 eiro. KM turpina pastāvēt uz to, ka gan nākamā, gan aiznākamā gada valsts budžetos nepieciešams rast šobrīd iztrūkstošo finansējumu 8 344 411 eiro apmērā.

Lai palielinātu komercmediju iespējas piedalīties sabiedriski nozīmīga satura veidošanā, tādejādi stiprinot Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, kā arī veicinot mediju atbildīgumu, ceļot kvalitāti un sekmējot sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata, KM rosina palielināt Mediju atbalsta fonda finansējumu par 30% gadā. Tāpat NEPLP konkursu organizēšanai komerciālajiem elektroniskajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai un izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, uzsverot oriģinālsatura latviešu valodā radīšanas nozīmi, būtu nepieciešami vismaz 1,1 miljons eiro gadā.

KM ieskatā svarīgi virzīties uz priekšu arī ar likumprojekta „Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” izskatīšanu un jau laicīgi nodrošināt finansējuma rašanu SEPLP izveidei un funkciju izpildei. Tādējādi tiktu nodrošināta NEPLP darbība bez iekšējā interešu konflikta situācijas un fokusēšanās uz komercmediju vides attīstību, kā arī SEPLP sākt jaunā likuma īstenošanu un sabiedrisko mediju attīstību.

KM tuvākajā laikā plāno izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi, nozares politikas veidošanā iesaistot pēc iespējas plašāku nozares profesionāļu loku un tādējādi nodrošinot padziļinātāku ekspertīzi un plašā nozares profesionāļu lokā izdiskutētus lēmums, kas veicina mediju nozares veiksmīgu attīstību un nodrošinot Ministru prezidenta rezolūcijā minētā virsmērķa sasniegšanu.

Pirms 5 gadiem, veidojot KM Mediju politikas nodaļu, KM secināja, ka pilnvērtīgai nodaļas funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas 5 amata vietas: nodaļas vadītājs, divi eksperti un divi juriskonsulti. Taču KM iekšējie resursi bija pietiekami tikai trīs amata vietu izveidošanai. Nozares problēmjautājumu risināšanai KM Mediju politikas nodaļas resursi ir nepietiekami - optimāla nodaļas darba nodrošināšanai nepieciešams nodrošināt divu jaunu amata vietu izveidi, paredzot papildus finanšu resursus 76 564 eiro apmērā.

KM piedāvātie rīcības virzieni Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai vakar, 25. novembrī, tika pārrunāti ar mediju organizāciju pārstāvjiem un guvuši konceptuālu nozares atbalstu.

Jau ziņots, ka koordinētas mediju politikas izveide Latvijā aizsākta vien 2015. gadā, KM no iekšējiem resursiem izveidojot Mediju politikas nodaļu ar 3 amata vietām. Aizvadīto 5 gadu laikā izstrādāti un apstiprināti Latvijas vēsturē pirmie mediju politikas plānošanas dokumenti, kas paredz mediju nozares attīstību vidējā termiņā - Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam, kā arī to īstenošanas plāns. Izstrādāts Sabiedrisko mediju likumprojekts, pie kura darbs tiek turpināts Saeimā, izveidots un 3 gadus darbojas Mediju atbalsta fonds, sniegts atbalsts Mediju ētikas padomes darbības nodrošināšanai, veikti pasākumi nelegālu TV pakalpojumu izplatības ierobežošanai, aizsākta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un NEPLP funkciju nošķiršana, kā arī veikti vairāki medijpratības pētījumi un pasākumi sabiedrības medijpratības veicināšanai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU