Rosināto izmaiņu mērķis ir aktualizēt Bibliotēku likumā noteikto tiesisko regulējumu, sakārtot un papildināt Bibliotēku likumu, lai sabiedrības interesēs tiktu stiprināta un nodrošināta bibliotēku pilnvērtīga darbība atbilstoši esošajai situācijai nozarē, kā arī lai bibliotēkas sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām un būtu vienlīdz pieejami visiem iedzīvotājiem.
Likumprojekts paredz:
- paplašināt likuma mērķi un bibliotēku funkcijas atbilstoši mūsdienu situācijai;
- definēt bibliotēku tīklu;
- mazināt bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjomu;
- pagarināt bibliotēku akreditācijas termiņu no pieciem līdz sešiem gadiem;
- definēt Bibliotēku kopkrājumu un Nacionālo bibliotēku krājumu;
- precizēt bibliotēku direktoru un vadītāju kvalifikācijas prasības;
- atcelt prasības attiecībā uz bibliotēku materiālo un tehnisko pamatu un finansēšanas normatīviem.
Bibliotēku likums ir pieņemts 1998. gadā un tajā ir veikti grozījumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālām izmaiņām, ar Eiropas Savienības vienotās valūtas euro ieviešanu un citiem šauriem, specifiskiem jautājumiem. 2022. gadā Bibliotēku likums tika papildināts ar nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai tas atbilstu Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, taču citi būtiski grozījumi Bibliotēku likumā nav veikti, līdz ar to daļa Bibliotēku likuma tiesību normu ir novecojušas un neatbilst faktiskajai situācijai. Tādēļ 2024. gadā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija bibliotēku nozares normatīvo aktu atbilstības izvērtēšana mūsdienu prasībām un to aktualizēšana.
***
Bibliotēkas ir izglītojošas, informatīvas, kultūras institūcijas, kas ir nozīmīgas ikvienas sabiedrības pastāvēšanā un attīstībā. Bibliotēkās lietotāji bez maksas var saņemt dažādus bibliotēkas pakalpojumus, kā piemēram, saņemt un lasīt preses izdevumus un grāmatas, lietot datoru un internetu, piekļūt dažādiem valsts un pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem, apmaksāt rēķinus, veikt citas darbības, saņemt informāciju un iegūt zināšanas, kā arī piedalīties un baudīt kultūras norises, socializēties. Joprojām bez nepieciešamajiem un pieprasītajiem bibliotēkas pakalpojumiem, tās ir arī pulcēšanās vietas, ieņemot nozīmīgu vietu sabiedrības un vietējās kopienas iedzīvotāju dzīvē.
Viss Latvijas bibliotēku kopums (valsts, pašvaldību un privātās bibliotēkas) ir noteiktā kārtībā, mērķtiecīgi organizēta bibliotēku sistēma – bibliotēku tīkls –, kas ir vienots veselums un savstarpēji mijiedarbojas un sadarbojas. Bibliotēku tīkla darbība aptver visu valsts teritoriju (valstspilsētas, pilsētas, ciemus, pagastus, izglītības iestādes, slimnīcas, muzejus, dažādas institūcijas un uzņēmumus), nodrošinot informācijas un zināšanu pieejamību visā valstī un visās tautsaimniecības nozarēs.
Saskaņā ar Latvijas kultūras datu portālā ievadītajiem statistikas datiem Latvijā 2024. gadā darbojās 1 350 valsts, pašvaldību un privātās bibliotēkas – Latvijas Nacionālā bibliotēka, 44 augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, 21 speciālā bibliotēka, 712 publiskās bibliotēkas, 572 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas.
Visā Latvijas teritorijā bibliotēku sekmīgu darbību nodrošina bibliotēku plašais un daudzveidīgais krājums, kvalificēti darbinieki, informācijas tehnoloģiju un interneta nodrošinājums, kā arī infrastruktūra.
