Sanāksmē piedalījās apgabaltiesu Civillietu tiesas kolēģiju tiesneši un tiesnešu palīgi, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja, zvērināta tiesu izpildītāja Iveta Kruka, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājas vietnieks, zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore, padomes locekļi zvērināts tiesu izpildītājs Ginters Hmeļevskis un zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne.
Apaļā galda diskusijas dalībnieki uzklausīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku par LZTIP pērn veikto pētījumu par faktisko datu analīzi zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības noteikšanā.
Vizualizācija: Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome
Tika norādīts, ka ar to amata atlīdzību, ko ZTI saņem ar sprieduma izpildi pabeigtajās lietās ir jāsedz arī visas tās izmaksas, kas rodas izpildu lietās, kurās piedziņa nav iespējama vai parādnieki ir atbrīvoti no ZTI izmaksu segšanas, kā arī citos gadījumos. “Satversmes tiesa 2013. gada 27. jūnija spriedumu ir balstījusi atziņā, ka ZTI amata atlīdzības takses apmēra atbilstība un pamatotība jāvērtē plašākā kontekstā, nevis tikai vienas konkrētas izpildu lietas ietvaros, tādēļ, pieņemot MK noteikumus Nr. 451 par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, Ministru kabinets ir nostiprinājis šķērssubsīdiju principu,” uzsvēra I.Kruka.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Svetlana Beļajeva sanāksmes gaitā informēja par Rīgas apgabaltiesas praksi, izskatot sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīto atlīdzības aprēķinu. Sekoja diskusija, kurā tiesu prakse tika pārrunāta saistībā ar principu, ka izpildu lietās iekasētā amata atlīdzība nodrošina šķērssubsīdijas tām lietām, kurās tiesu izpildītāji amata atlīdzību nesaņem.
Diskusijas laikā Ginters Hmeļevskis vērsa uzmanību uz jautājumu, kas saistīts ar tiesas izdevumu piedziņu no zvērinātiem tiesu izpildītājiem gadījumos, kad tiesa atzīst par pamatotu sūdzību par ZTI atlīdzības aprēķinu. LZTIP pārstāvis atgādināja, ka ZTI ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuru darbības procesuālu uzraudzību veic apgabaltiesas, un šajā procesā nav pareizi piemērot sacīkstes principu, no ZTI piedzenot prasītāja samaksāto valsts nodevu. Tādēļ būtu vērts diskutēt par grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredzētu aizstāt valsts nodevu ar drošības naudu.
Sanāksmes dalībnieki tās noslēgumā atzina, ka tikšanās dos pamatu turpmākajai diskusijai pārrunātajos tiesiskajos jautājumos. Lai veicinātu vienotas tiesu prakses veidošanos, diskusijā pārrunātais tiks apspriests ar citām apgabaltiesām.
