Tiesu prakses pētījums “Pagaidu aizsardzības līdzekļi civilprocesā” pieejams portālā tiesas.lv (Tiesu nolēmumi/Apgabaltiesu prakse un nolēmumi/Civillietas) šajā saitē.
Pētījums tika prezentēts 2022. gada 25. februārī, kad Rīgas apgabaltiesa organizēja apaļā galda diskusiju par prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības pamatu civillietās. Diskusijā attālināti piedalījās visu vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesu Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši, Latvijas Universitātes mācībspēki un advokatūras Privāttiesību sekcijas pārstāvji.
Atklāšanas uzrunā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone uzsvēra, ka diskusija organizēta, lai, pārrunājot tiesu praksē identificētās problēmsituācijas un diskutējot par teorētiskiem jautājumiem, vienādotu tiesu praksi. “Jaunās tiesību normas civilprocesā ir spēkā neilgu laiku un tiesu prakse apelācijas instances tiesās šobrīd sāk veidoties. Lai nodrošinātu vienotu tiesu praksi visā Latvijā, pētījuma galvenais mērķis ir jau regulējuma piemērošanas sākumposmā konstatēt, vai tiesību normu interpretācijā ir problēmas,” norādīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja.
Jauns visaptverošs pagaidu aizsardzības noregulējums civilprocesā ir ieviests ar likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2021. gada 20. aprīlī. Līdz tam pagaidu aizsardzība bija piemērojama tikai atsevišķu kategoriju lietās, savukārt prasības nodrošināšana – tikai mantiska rakstura prasībās. Ar likuma grozījumiem novērsta situācija, ka vairāku kategoriju lietās līdz lietas izskatīšanai pēc būtības nebija piemērojams nekāds tiesisko attiecību pagaidu noregulējums, lai līdz gala nolēmuma pieņemšanai civillietā strīdā nodibinātu pamiera stāvokli.
Diskusijas ievaddaļā ar prezentāciju "Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība" uzstājās dr. iur. Daina Ose, Latvijas Universitātes docente. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone diskusijas dalībnieku vārdā izsaka lielu pateicību juridisko zinātņu doktorei Dainai Osei par sniegto teorētisko ieskatu un izteiktajiem viedokļiem, apskatot piemērus no tiesu prakses.
Rīgas apgabaltiesas prakses pārskatu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas problēmjautājumiem sniedza Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa, kura norādīja, ka pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošana civillietās sniedz iespēju jau sākotnējā lietas izskatīšanas stadijā novērst būtisku kaitējumu un rast taisnīgu risinājumu.
Tiesas prakses pārskatu par blakus sūdzības kārtībā izskatītajām lietām un pieteikumiem, kuri izlemti pēc būtības, sanāksmē sniedza Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Linda Vēbere. Diskusijas dalībnieki uzklausīja arī Latgales apgabaltiesas, Vidzemes apgabaltiesas un Zemgales apgabaltiesas pieredzi, ko sniedza šo tiesu Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas – tiesnese Valentīna Lohova, tiesnese Inguna Pinne un tiesnese Marianna Terjuhana.
Diskusijā ar advokatūras un mācībspēku pārstāvjiem no teorētiskā aspekta tika apspriesti šādi jautājumi:
- pagaidu aizsardzības līdzekļu un prasības nodrošinājuma nošķiršana;
- pagaidu aizsardzības līdzeklis un tā saistība ar prasības pieteikumā izteikto prasījumu;
- tiesas tiesības vai pienākums noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus atšķirīgā apjomā no tā, kāds ir prasīts pieteikumā;
- pagaidu aizsardzības līdzekļu izskatīšana bez atbildētāja uzaicināšanas;
- pagaidu aizsardzības pieteikumam izvirzāmās prasības.
Izvirzītos problēmjautājumus dalībnieki pārrunāja teorētiskā aspektā, neapspriežot kāzusus lietās, kas nav izskatītas pēc būtības vai atrodas izskatīšanā.
Apelācijas instancē ātri izskata blakus sūdzības saistībā ar pieteikumiem par pagaidu aizsardzību
Jautājumā par prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirmajā tiesu instancē likumā ir noteikti saīsināti izskatīšanas termiņi, savukārt, lai arī apelācijas instancē tie nav noteikti, apgabaltiesas ņem vērā, ka šīs kategorijas blakus sūdzības izskatāmas īsākā termiņā. Piemēram, Rīgas apgabaltiesa blakus sūdzības izskata ātrāk par tiesā noteikto standarta vidējo termiņu blakus sūdzību izskatīšanai – divarpus mēnešu laikā.
Par secinājumiem apaļā galda diskusijā “Prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības pamats, līdzīgais un atšķirīgais”
Apgabaltiesu tiesneši kā vienu no galvenajām atziņām minēja par izskatīšanas termiņiem. Ja Civilprocesa likumā nav noteikti termiņi, tad tiesa ievēro vispārējos principus lietu izskatīšanai, kas nozīmē, ka tiesnesis izskata lietu tik ātri, cik vien iespējams, un šis princips ir attiecināms arī uz jautājumiem gan par prasības nodrošināšanu, gan par pagaidu aizsardzību apelācijas instancē. “Par izskatīšanas termiņiem ir skaidrs, ka ex officio šie jautājumi ir prioritāri, un tiesai tas būtu jāņem vērā, bet saprotams, ka ne vienmēr izskatīšana notiks nākamajā dienā, ja vien tas nav tieši noteikts likumā, vai arī pieteikumā vai blakus sūdzībā tieši nav norādīts uz jautājuma steidzamību,” norādīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja.
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Privāttiesību sekcijas līdzpriekšsēdētājs zvērināts advokāts Agris Bitāns pievērsās jautājumam par būtiska kaitējuma kritērijiem tiesu praksē un to izvērtēšanu: “Tiesai ir tiesības un pienākums precizēt, samazināt pagaidu aizsardzības līdzekli, ja prasītāja pieteiktais pagaidu aizsardzības līdzeklis ir pārāk plašs vai neskaidrs, vai iziet ārpus saprāta robežām. Zaudējumu kaitējuma izvērtēšana jāapskata no abām pusēm. Proti, kurā brīdī līdzsvars no prasītāja interesēm sāk nepamatoti aizskart atbildētāja intereses vai trešās personas intereses, kur pagaidu aizsardzības līdzeklis kļūst pārāk nesamērīgs.”
Lūgta sniegt diskusijas kopsavilkumu jautājumā par trešo personu tiesību aizsardzību gadījumā, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis skar viņu tiesības, Daina Ose norādīja, ka ir šajos jautājumos vēl diezgan daudz ko pētīt un domāt, un šī diskusija iezīmē nepieciešamību to darīt. “Civilprocesa likuma regulējums paredz nodrošināt atbildētāja zaudējumus caur iemaksu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, taču tas nav attiecināms uz trešo personu. Zaudējumu atlīdzība gadījumos, kas rodas trešajai personai uzliktā pienākuma dēļ, nav procesuāls jautājums, bet ir risināms ar attiecīgo pusi jaunā procesā,” uzsvēra Latvijas Universitātes docente D. Ose.
Diskusijā panākta vienošanās, ka trešā persona, kas nav civilprocesuāla trešā persona, savus zaudējumus var piedzīt, ja tiek celta atsevišķa prasība. “Tiesām, piemērojot pagaidu aizsardzības līdzekļus, jāņem vērā, vai un cik tālu tiek skartas trešās personas tiesības, un vai tām netiek nodarīts kaitējums,” diskusijas noslēgumā atzīmēja D. Vilsone un pateicās dalībniekiem par veltīto laiku tiesu prakses apkopošanai saistībā ar jauno normatīvo regulējumu.
Diskusijas dalībnieki atzinīgi novērtēja iespēju piedalīties apaļā galda diskusijā un tiesu prakses apkopošanu jau sākotnējā tiesību normu piemērošanas stadijā.
