Alcheimera slimība ir visbiežāk sastopamais demences veids, ar ko pasaulē slimo aptuveni 50 miljoni cilvēku. Tā parasti skar vecāka gadagājuma cilvēkus, bet patoloģiskas izmaiņas sākas agrīni, un tiešs cēlonis tam joprojām nav izzināts. Vairākums (95-99%) Alcheimera slimības gadījumu ir sporādiski, proti, to pamatā ir tādi mehānismi, kas radījuši patoloģiskas izmaiņas. Tās ietver nepietiekamu glikozes pārstrādi smadzenēs, neiroiekaisumu, oksidatīvo stresu un sinaptiskā blīvuma samazināšanos. “Mērķējot šos procesus, kas notiek pirms-demences fāzē, mēs varētu apstādināt Alcheimera slimību, pirms tā ir sākusies,” stāsta LU fonda administrētā projekta vadītājs, medicīnas doktors Vladimirs Piļipenko.
Pētīt ārstēšanā visefektīvāko pieeju
Alcheimera slimības klīniskie simptomi – tostarp atmiņas pasliktinājums, uztveres traucējumi un nespēja veikt ikdienas aktivitātes – ir nosakāmi tikai 10–15 gadus pēc Alcheimera slimības sākuma. Tieši tādēļ farmakoterapeitiskās stratēģijas, kas vērstas uz slimības agrīnajiem procesiem, var uzskatīt par ārstēšanā visefektīvāko pieeju. Pastāv iespēja radīt efektīvus medikamentus.
Viena no jaunākajām teorijām norāda, ka Alcheimera slimības attīstību var skaidrot ar smadzeņu darbības nodrošināšanai nepieciešamās glikozes nepietiekamību. Kā zināms, glikoze ir galvenais enerģijas avots smadzenēs. Turklāt nesenākajos pētījumos ir attēlots, ka 2. tipa cukura diabēta slimniekiem ir par 40% lielāks risks saslimt ar šo slimību. Tādējādi ir pieaugusi interese pētīt antidiabētiskos preparātus kā kognitīvo funkciju uzlabotājus arī Alcheimera slimības gadījumā.
Universāls līdzeklis cīņā pret neirodeģeneratīvām slimībām
LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras pētnieki Dr. med. Vladimira Piļipenko vadībā pēta, vai Alcheimera slimības rašanos varētu apturēt preparāts metformīns. Tas ir viens no senākajiem un mazāk toksiskajiem pretdiabēta līdzekļiem. Nesen atklāts, ka tas viegli šķērso asins-smadzeņu barjeru, izplatās smadzeņu apgabalos un darbojas centrālajā nervu sistēmā.
Metformīna neiroprotektīvā potenciāla izpēte ir turpinājums pētījumiem par jaunām pieejām sporādiskās Alcheimera slimības apturēšanā. Iepriekšējos pētījumos V. Piļipenko apskatījis jaunas Alcheimera slimības ārstēšanas iespējas, fokusējot darbības mehānismus ne tikai tā, kā jau tradicionāli ierasts, uz aktivējošām sistēmām, bet tieši pretēji – arī uz inhibējošo jeb slāpējošo sistēmu, lai līdzsvarotu neironālo aktivitāti. Par šīs sistēmas darbību atbild gamma-aminosviestskābe jeb GABA – inhibējošs neirotransmiteris, kam ir būtiska loma optimālā nervu sistēmas darbībā.
“Iegūtie dati apliecina, ka pētāmajiem savienojumiem ir neiroprotektīvs potenciāls. To molekulu struktūras var izmantot kā prototipus jaunu antineirodeģeneratīvo savienojumu dizainam, lai apstādinātu Alcheimera slimības attīstību agrīnajās fāzēs,” tā pētījuma rezultātu nozīmīgumu skaidro Vladimirs Piļipenko, kurš oktobrī LU Medicīnas fakultātes vadošās pētnieces Dr. habil. med. Vijas Zaigas Klušas zinātniskajā vadībā aizstāvējis savu disertāciju "Uz GABAerģisko sistēmu mērķētu vielu pētījumi sporādiskās Alcheimera slimības žurku modelī".
Šāds risinājums izmantojams ne tikai slimniekiem ar Alcheimera slimību, bet arī citu neirodeģeneratīvo slimību gadījumos, apturot smadzeņu šūnu bojāeju, pirms slimības ir sākušās.
