DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. martā, 2025
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts aizsardzība

Aizsardzības ministrs iepazīst zinātnisko potenciālu aizsardzības stiprināšanā

FOTO: Toms Grīnbergs, LU Komunikčijas departaments.

Lai veicinātu sadarbību starp zinātni un aizsardzības nozari, 20. martā Latvijas Universitātē (LU) viesojās aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Vizītes laikā ministrs iepazinās ar LU zinātnisko potenciālu, kas var sniegt būtisku pienesumu valsts drošībai, un pārrunāja ar LU vadību turpmākās sadarbības iespējas stratēģiski svarīgās jomās. Sarunās ar LU rektoru prof. Gundaru Bērziņu, zinātņu prorektoru Guntaru Kitenbergu un attīstības prorektoru Enno Enci tika uzsvērta inovāciju loma aizsardzības spēju stiprināšanā, tostarp progresīvie materiāli, militārās tehnikas mobilitāte un kvantu tehnoloģijas.

“Mēs novērtējam LU līderību zinātnē un inovācijās, kā arī saredzam iespēju attīstīt sadarbību aizsardzības inovāciju un tehnoloģiju jomā. Aizsardzības ministrija turpina gan iesāktos, gan izstrādā jaunus inovāciju un pētniecības atbalsta mehānismus un sagaida aktīvu LU iesaisti tajos,” tā aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

LU rektors profesors Gundars Bērziņš uzsver: “LU pētnieki jau šobrīd aktīvi iesaistās inovāciju attīstībā, kas var būt nozīmīgas valsts aizsardzībai. Mēs redzam iespēju vēl ciešākai sadarbībai ar Aizsardzības ministriju, lai attīstītu zinātniskās kapacitātes un inovatīvus risinājumus.”

LU stiprina valsts aizsardzības un drošības nozari, aktīvi iesaistoties zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju attīstībā. Kā vadošais pētniecības centrs Latvijā, LU piedāvā vairāk nekā 50 STEM studiju programmas un īsteno stratēģiskus pētījumus kvantu tehnoloģijās, kiberdrošībā, dezinformācijas atpazīšanā un militārajā medicīnā. Universitāte piedalās Eiropas Aizsardzības fonda projektos un sadarbojas ar industriju, lai radītu inovatīvus risinājumus, piemēram, alternatīvas navigācijas sistēmas, mašīnredzes pielietojumus un aizsardzības materiālus. LU zinātniskie sasniegumi un studentu iesaiste veicina sabiedrības noturību un stiprina Latvijas drošību globālo izaicinājumu kontekstā.

Vizītes laikā ministrs tika iepazīstināts ar LU pētnieku veikumu un to iespējamo pielietojumu aizsardzības jomā. LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds iepazīstināja ar Universitātē izstrādātiem antibaketeriāliem pārsējiem un radionuklīdu adsorbcijas materiāliem, lai aizsargātu no radiācijas iedarbības. Jauniem risinājumi brūču aizsardzībai radiācijas iedarbības gadījumā izstrādāti Eiropas Aizsardzības fonda (EDF) projektu ietvaros.

LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē izstrādātos grunts nestspējas modeļus militārās tehnikas mobilitātei prezentēja asociētais profesors Jānis Karušs. Savukārt ar fizikas fundamentālajiem pētījumiem kvantu sensoru izstrādē un to potenciālo pielietojumu aizsardzības un citās jomās NATO un ES Aizsardzības fonda projektos iepazīstināja LU Lāzeru centra pētnieki Artūrs Mozers un Reinis Lazda. Lāzeru centrā izstrādātās inovācijas var nodrošināt precīzākas un drošākas aizsardzības tehnoloģijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI