DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. martā, 2025
Lasīšanai: 6 minūtes

Gads kopš LU rektora Gundara Bērziņa stāšanās amatā: sadarbība un attīstība

FOTO: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments.

Ir aizritējis gads, kopš Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā stājies prof. Gundars Bērziņš, kura vadības komandā strādā studiju prorektore profesore Kristīne Strada-Rozenberga, zinātņu prorektors asociētais profesors Guntars Kitenbergs un attīstības prorektors Enno Ence. Pateicoties visu kopdarbam, aizvadītā gada laikā LU ir piedzīvojusi izaugsmi vairākās stratēģiski svarīgās jomās studijās, zinātnē un sadarbībā ar sabiedrību, infrastruktūras un pārvaldības attīstībā.

"Aizvadītajā gadā Latvijas Universitāte ir būtiski cēlusi savu konkurētspēju gan starptautiskā, gan nacionālā mērogā, piesaistot būtiskus finanšu resursus un attīstot jaunas un valstiski nozīmīgas iniciatīvas. Es lepojos ar LU saimi, kas šajā ārējiem un iekšējiem izaicinājumiem pilnajā laikā spēj sasniegt arvien jaunas personiskās un kopīgās virsotnes studijās un zinātnē, aizvien pierādot, ka mēs esam garants Latvijas valsts pastāvēšanai un sabiedrības attīstībai,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

2024. gadā LU uzņēmusi lielāko studentu skaitu pēdējā desmitgadē. Vienlaikus studiju pilnveidei un attīstībai piešķirti 10 miljoni eiro. LU ir pirmā Latvijas augstskola, kas ieviesusi mikroapliecinājumu sistēmu, nodrošinot elastīgas un darba tirgum pielāgotas mācību iespējas. Tāpat veikta pāreja uz ECTS kredītpunktiem un uzsākts darbs pie pamata un papildu studiju (major and minor) koncepta, kas dos iespēju studentiem iegūt uzreiz divas specializācijas. Lai cildinātu izcilākos pedagogus, 2024. gadā iedibināta un pirmo reizi svinīgā ceremonijā pasniegta “Latvijas Gada skolotājs” balva, godinot izcilus pedagogus un viņu ieguldījumu izglītībā.

Aizvadītajā gadā, iezīmējot jaunu posmu zinātnes un pētniecības attīstībā, LU ir izveidota Doktorantūras skola un pieejami granti jauno doktorantu atbalstam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Latvijas zinātniece ieguvusi prestižo Eiropas Pētniecības padomes grantu: LU tenūrprofesore Inta Mieriņa uzsākusi pētīt sabiedrības attieksmi pret migrantiem Krievijas kara Ukrainā kontekstā. Ar 11 pilotprojektiem 0,5 milj. eiro apmērā uzsākta arī LU attīstības programma ar lielu valstisku ietekmi. LU esošajiem sešiem pievienojušies divi jauni tenūrprofesori.

Atbalstot studentus un zinātniekus, kā arī attīstot inovācijas un nodrošinot praktiskus risinājumus ekonomikas un sabiedrības izaicinājumiem, aktīvu darbību uzsācis LU Inovāciju un akselerācijas centrs. Piedāvājot mūsdienīgas un kvalitatīvas mācību iespējas cilvēkkapitāla un Latvijas tautsaimniecības attīstībai, izveidota LU Profesionālās pilnveides akadēmija. Universitāte aktīvi īsteno starptautisko pirmsinkubācijas programmu “Green Hexagon”, kas atbalsta ilgtspējīgu biznesa ideju attīstību un zaļo jaunuzņēmumu veidošanos.

Lai jau tuvākajos gados visa LU saime varētu studēt un strādāt mūsdienīgās telpās, LU Akadēmiskā centra attīstībai aizvadītajā gadā piesaistīti 25 milj. eiro no Eiropas Investīciju bankas un 15 milj. eiro no Eiropas Padomes attīstības bankas.  Savukārt “Zaļās universitātes” projektā piesaistīti 13 milj. eiro.

Pateicoties LU saimes aktīvai iesaistei, LU pērn saņēmusi EFQM kvalitātes sertifikātu, saņemot piecas no septiņām iespējamām sertifikācijā izmantotajām zvaigznēm – augstāko novērtējumu Baltijā. Tas apliecina augsto kvalitātes vadības līmeni un sasniegto izcilību augstākās izglītības jomā. Šajā laikā arī izveidotas un īpaši stiprinātas jauno fakultāšu izpilddirekcijas un būtiski attīstīti administrācijas un servisu resursi. Straujiem soļiem uz priekšu virzās arī Banku augstskolas integrācija LU ekosistēmā.

Nozīmīga izaugsme bijusi arī kultūras, sporta un darbinieku sociālā nodrošinājuma jomās. No šī gada LU darbinieku labumu grozs nu sasniedzis gandrīz 2 milj. eiro gadā. Studentu un darbinieku iesaiste sporta aktivitātēs aizvadītajā gadā pieaugusi par 20 %. Savukārt LU Kultūras centrs nodrošinājis vairāk nekā 200 pasākumu norisi un starptautiskajā kultūras sadarbības projektā Camino, kas veicināja Eiropas vienotības apziņu, kultūras apmaiņu un stiprināja akadēmiskās saites, piesaistījis vairāk nekā 500 tūkst. eiro. LU Botāniskais dārzs paplašinājis izglītojošo pasākumu klāstu un drīzumā durvis apmeklētājiem vērs rekonstruētā Palmu māja. Arī LU Muzejs palielinājis apmeklētāju skaitu ekskursijās un izglītojošās nodarbībās.

Pašlaik jau gandrīz 20 LU zinātniskie žurnāli iekļauti SCOPUS un Web of Science datubāzēs,  un, lai veicinātu pētniecības un inovāciju attīstību, uzlabojot datu pārvaldību un starptautisko sadarbību, tiek ieviesta zinātnes rezultātu pārvaldības sistēma “Pure”.

LU lielais mērķis nākamajiem gadiem paliek nemainīgs – Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautiskās konkurētspējas celšana un cilvēkkapitāla attīstība. Lai LU iekļūtu pasaules augstskolu reitingu Top 500, mums ir kopīgi jāceļ LU reputācija un atpazīstamība, jāīsteno intensīva starptautiskā sadarbība un darbs ar industriju, jāattīsta studiju un mūžizglītības piedāvājums un jāpaplašina pētniecība, zināšanu un tehnoloģiju pārnese. Arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana un MI integrācija studijās, pētniecībā un pārvaldībā ir viena no mūsu augstākajām prioritātēm.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI