DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. aprīlī, 2025
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Satiksmes ministrijas gatavo priekšlikumus Ostu attīstības fonda tālākai darbībai

FOTO: Edija Pālens, LETA.

Satiksmes ministrija (SM) ir izskatījusi un atzinīgi novērtē Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Ostu attīstības fonds: atbalsts ostām vai ierēdņiem?” sniegtos ieteikumus, kas palīdzēs pilnveidot ostu nozares pārvaldību un efektīvāku līdzekļu izlietojumu. SM ir uzsākusi darbu un, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus un secinājumus, vērtēs Ostu attīstības fonda (Fonds) darbību un sagatavos priekšlikumus par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē.

Kopumā SM piekrīt, ka darbs konkrētajā jomā ir jāuzlabo un procesi jāpilnveido. Vienlaikus SM ir atšķirīgs viedoklis par vairākiem Valsts kontroles apgalvojumiem un secinājumiem.

“Piekrītam, ka publiskie līdzekļi jāizmanto maksimāli efektīvi un uz mērķi orientēti, tāpēc SM izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei (Padome) konkrētus priekšlikumus efektīvākai valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, tostarp arī attiecībā uz Fonda darbību. Fonds ir izveidots pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un kopš tā laika ir būtiski mainījušies gan ģeopolitiskie apstākļi, gan globālās ekonomikas tendences, kas tieši ietekmē tranzīta un loģistikas nozari. Mēs rūpīgi izvērtēsim tā darbības efektivitāti, lai nodrošinātu Fonda atbilstību aktuālajai situācijai un valsts stratēģiskajām prioritātēm transporta nozarē”, skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

SM ieskatā finansējums ir jāiegulda Latvijas ostu konkurētspējas stiprināšanā un nozares ilgtspējīgā attīstībā mainīgajos apstākļos. Pašreiz svarīgākais ir īstenot uzlabojumus, vērtējot Fonda darbību un lemjot par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē, ņemot vērā VK ieteikumus un secinājumus. Ministrija izstrādās un piedāvās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei (Padome) priekšlikumus par efektīvāku valsts interešu īstenošanu ostu attīstībā. Plānots, ka SM izstrādās priekšlikumus par Fonda efektīvu darbību, kas tiks iesniegti valdībai izskatīšanai šī gada jūlijā.  Tāpat ministrija pilnveidos iekšējās kontroles procedūras, lai turpmāk novērstu cilvēka faktora kļūdu iespējamību revīzijas konstatētajos gadījumos. Vienlaikus tiks vērtētas un novērstas konstatētās nepilnības dažādu organizatorisko procesu noformēšanā un atbilstībā normatīvajam regulējumam gan grāmatvedības jomā, gan komandējumu noformēšanā un organizēšanā, kā arī reprezentācijas pasākumu plānošanā un īstenošanā.

Pēc SM domām darbs, ko līdz šim veikusi Padome un Fonds, ir devuši pozitīvu pienesumu nozares attīstībā. Darbības laikā izveidots vienots nozares zīmols VIALATVIA, kā arī izstrādāta un attīstīta interneta portāla vialatvia.com, kas veicinājusi nozares atpazīstamību un stiprina konkurētspēju.  Arī regulāra dalība starptautiskos nozares biznesa attīstības pasākumos ar VIALATVIA zīmolu, ir veicinājusi nozares konkurētspēju un izaugsmi. Minētos pasākumus augsti novērtējuši Fonda finansētāji – Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde.

Lai uzklausītu nozares pārstāvju viedokļus, 21.martā notika Reklāmas komisijas sēde, kurā piedalījās pārstāvji no SM, trīs lielajām ostām, uzņēmumiem «Latvijas Dzelzceļš» un «Rīgas lidosta», kā arī no Stividorkompāniju asociācijas. Sēdē dalībnieki bija vienisprātis, ka Fonds ir bijis lietderīgs instruments kopīgu interešu pārstāvībai, VIALATVIA zīmols ir guvis starptautisku atpazīstamību un jāsaglabā, kā arī nepieciešams arī turpmāk nodrošināt reklāmas pasākumu koordinācijas funkcija.

Attiecībā uz Padomes sekretariāta darbu, SM ieskatā tas ir nodrošinājis uzticēto pienākumu izpildi gan attiecībā uz Padomes sēžu sagatavošanu, gan plānošanu, gan atskaitīšanos. Sekretariātā ir bijuši nodarbināti augsti kvalificēti nozares profesionāļi, kas vienlaikus ar saviem tiešajiem darba pienākumiem pārstāvējuši nozares uzņēmumu intereses un veicinājuši to atpazīstamību starptautiskajā vidē. Ministrijas ieskatā šāda amatu savienošana nav uzskatāma par interešu konfliktu vai funkciju pārklāšanos, jo darbs SM primāri paredz valsts interešu aizstāvību, savukārt Fonda ietvaros tiek īstenota cieša sadarbība ar lielākajiem nozares pārstāvjiem – trīs Latvijas lielajām ostām, kas ir arī Fonda galvenie finansētāji. Līdz ar to, apvienojot darbu Sekretariātā, vienlaikus ir bijis iespējams efektīvi veicināt gan valsts pārvaldes un valsts politikas, gan specifisku nozares interešu pārstāvniecību.

SM piekrīt VK secinājumam, ka Fonda līdzekļu izmantošanai nav bijis noteikts uzraudzības mehānisms, kas ļautu skaitļos izmērīt Fonda līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Vienlaikus, SM ieskatā, ņemot vērā ostu pārvalžu vadītāju atbalstu attiecībā uz īstenotajiem pasākumiem, Fonds ir bijis lietderīgs instruments Padomes rīcībā, lai ar finansiālu atbalstu veicinātu kopīgu interešu pārstāvību, dalību starptautiskās aktivitātēs, sekmētu ostu biznesa transformāciju, jaunu kravu un investīciju piesaisti, ostu modernizāciju, ražošanas attīstību, tādējādi palielinot to starptautisko konkurētspēju un darbības efektivitāti. Turklāt Fonds ir veicinājis sadarbību starp ostām un uzņēmumiem, lai attīstītu jaunas loģistikas ķēdes un piesaistītu tranzīta kravas, tādējādi dodot ieguldījumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI