Tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma norāda: “Pirms pieciem gadiem man stājoties amatā, gan starptautiskā tirdzniecība, gan veids, kā Komisija ved tirdzniecības sarunas, saņēma daudz kritikas. Tāpēc nolēmām reformēt tirdzniecības politiku. Palielinot pārredzamību, gribējām gūt uzticēšanos. Šī eirobarometra aptauja pierāda, ka mums tas ir izdevies. Iedzīvotāju attieksme pret tirdzniecību ir kļuvusi labvēlīgāka nekā pirms desmit gadiem. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka tirdzniecība tiešā veidā nāk viņiem par labu un Komisija sarunas ved pārredzami. Tā ir ļoti pozitīva vēsts laikā, kad pasaulē pieaug protekcionisms un tirdzniecības konflikti!”
Šodienas publicētajā ziņojumā ir aplūkoti daudzveidīgi aspekti, kas saistīti ar Eiropas iedzīvotāju informētību, uztveri un attieksmi pret starptautisko tirdzniecību, citustarp arī:
- ES tirdzniecības politikas mērķi un prioritātes: 54 % respondentu norāda, ka ES tirdzniecības politikā par galveno prioritāti vajadzētu uzskatīt darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā. Eiropiešiem ir kļuvusi svarīga arī ES vides un veselības standartu aizsardzība — puse no respondentiem uzskata to par prioritāti. Tas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā 2010. gadā. Vairāk nekā puse eiropiešu atzīst, ka ES tirdzniecības politikā jau ir ņemta vērā sociālā, vides un cilvēktiesību ietekme visā ES un visā pasaulē;
- nepieciešamība pēc starptautiskās tirdzniecības noteikumiem: trīs ceturtdaļas eiropiešu ir vienisprātis, ka mums ir vajadzīgi starptautiskās tirdzniecības noteikumi;
- paļāvība un pārredzamība: seši no desmit respondentiem apgalvo, ka paļaujas uz to, ka Eiropas Savienība tirdzniecības politiku īsteno atklātā un pārrredzamā veidā;
- ieguvumi no tirdzniecības: 54 % no respondentiem, kuri uzskata, ka starptautiskā tirdzniecība dod viņiem labumu, par lielāko ieguvumu atzīst plašākas produktu izvēles iespējas, savukārt 36 % par nozīmīgāko sasniegumu uzlūko zemākas cenas. Šos ieguvumus, šķiet, lielākā mērā izjūt gados jaunāki respondenti un respondenti ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni;
- godīgums starptautiskajā tirdzniecībā: viena trešdaļa aptaujāto uzskata, ka ir naivi gaidīt, lai citas valstis ievērotu tirdzniecības noteikumus. Vairāk nekā puse respondentu domā, ka Eiropas Savienībai būtu jāpaaugstina ievedmuita importam no ārpussavienības valstīm vai uzņēmumiem, kuri neievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumus.
Tāpēc aptaujas rezultāti apstiprina, ka ES iedzīvotāju izvirzītās un ES stratēģijā “Tirdzniecība visiem” noteiktās prioritātes pēdējo piecu gadu laikā lielā mērā ir sakritušas. Šajā laika posmā Eiropas Savienībā ir stājušies spēkā 16 jauni tirdzniecības nolīgumi — arī nozīmīgie nolīgumi ar Kanādu un Japānu. Starptautiskā tirdzniecība atbalsta 36 miljonus darbvietu Eiropas Savienībā — par 5 miljoniem vairāk nekā 2014. gadā. Aizvien lielāka vērība tiek veltīta pārredzamībai un ilgtspējīgai attīstībai, vides un darba tiesībām kļūstot par ES tirdzniecības politikas stūrakmeni. Vienpusēji protekcionistiski pasākumi ir palielinājuši nepieciešamību Eiropas Savienībai pastiprināti aizsargāt eiropiešus pret netaisnīgiem un nelikumīgiem tirdzniecības pasākumiem, ko īsteno citas valstis. Pašlaik ir spēkā vairāk nekā 130 ES tirdzniecības aizsardzības pasākumu, kas palīdz aizsargāt 343 000 darbvietu Eiropā.
Ziņojumā sniegtie dati kalpos arī par nozīmīgu pamatu mērķu un tirdzniecības politikas prakses noteikšanai turpmākajiem gadiem.
