DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide
2
2

Lemjot par zivju nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2020. gadā, tiek ignorēta ES likumdošana

15. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (AGRIFISH) sanāksmē Luksemburgā (14.-15. oktobris) dalībvalstis vienojās par nozvejas iespējām (kvotām) Baltijas jūrā 2020. gadā.[1] Šī vienošanās nosaka, cik daudz un ar kādiem noteikumiem komersanti varēs zvejot 10 komerciāli nozīmīgākos zivju krājumus Baltijas jūrā 2020. gadā.

Pasaules Dabas Fonds (WWF) pauž sašutumu pēc 15. oktobrī notikušās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (AGRIFISH) tikšanās, kurā tika noteiktas zvejas iespējas komerciāli nozīmīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2020. gadā. 15. oktobrī pieņemtie lēmumi par zivju nozvejas iespējām piecām no desmit zivju sugām (Baltijas jūras austrumu un rietumu daļas menca, rietumu un Rīgas jūras līča reņģe, centrālās daļas lasis) neatbilst Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajām rekomendācijām un ievērojami pārsniedz ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) izvirzīto prasību - nodrošināt ilgtspējīgu nozveju līdz 2020. gadam. Tas nozīmē, ka Zivsaimniecības ministriem neizdevās vienoties par labu ilgtspējīgas Baltijas jūras pārvaldībai, tie nav ievērojuši likumu un ir ignorējuši notiekošo pārmērīgo nozveju Baltijas jūrā, kas rezultējas ar Baltijas jūras ekosistēmu pārmērīgu ekspluatāciju. Latvijas pozīciju šajā sanāksmē pārstāvēja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs.

Neraugoties uz juridiski saistošu termiņu līdz 2020. gadam pārtraukt visu zivju krājumu pārmērīgu zveju, Eiropas zivsaimniecības ministri pieņēma lēmumu pārsniegt ICES zinātniskās rekomendācijas Baltijas jūras austrumu un rietumu daļas mencai, rietumu daļas un Rīgas jūras līča reņģei, kā arī Baltijas jūras centrālās daļas lašu krājumu nozvejai 2020. gadā.

Pieņemtie lēmumi par nozvejas iespējām Baltijas jūrā it īpaši apdraud Baltijas jūras austrumu daļas mencu un rietumu daļas reņģu krājumus. Baltijas jūras austrumu daļas menca ir kritiskā stāvoklī, un ir nepieciešams, lai tiktu ņemti vērā ICES ieteikumi attiecībā uz nozvejas iespējām, lai arī nākotnē jūra čumētu un mudžētu no zivīm. Šo zivju krājumu zvejai būtu jābūt nullei, taču tika pieņemts lēmums Baltijas jūras austrumu daļas mencu nozvejas kvotu noteikt 2 000 tonnu apmērā piezvejas veidā. Zemkopības ministrija neatbalstīja EK iecerēto prasību mencu piezvejas pastāvīgai uzraudzībai un trūkst skaidrības par to, kā tieši tiks kontrolēta austrumu daļas mencu piezveja. Eiropas Savienības līmenī Baltijas jūras mencu situācija tika atzīta par kritisku līdz ar 23. jūlijā pieņemtajiem ārkārtas pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt draudus attiecībā uz izzūdošajiem austrumu Baltijas mencu krājumiem Baltijas jūrā. Tādēļ ir īpaši svarīgi noteikt austrumu daļas mencu aizliegumu arī piezvejas veidā. Ja rekomendācijas visām Baltijas jūras nozvejas kvotām tiktu pilnībā ņemtas vērā, tas ievērojami palīdzētu Baltijas jūras ekosistēmai atjaunoties ilgtspējīgā zivju resursu līmenī, nodrošinot piekrastes iedzīvotāju un zvejnieku labklājību.

Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis uzsver: “Luksemburgā pieņemtais lēmums ne tikai apdraud zivju populācijas un to spējas atjaunoties, bet arī grauj zvejniecības nozares ilgtermiņa ekonomisko dzīvotspēju. Nav iespējams sasniegt globālos un reģionālos ilgtspējīgas zivsaimniecības mērķus, ja Eiropas zivsaimniecības ministri izvēlas ignorēt faktus un ES likumdošanu. ES nesen paziņotā apņemšanās panākt Jauno zaļo vienošanos paredz tūlītēju rīcību bioloģiskās daudzveidības un klimata krīžu risināšanā. Pārzvejas izbeigšana Baltijas jūrā ir ātrs un viegli sasniedzams klimata krīzes risinājums, ko ES zivsaimniecības ministri varētu sniegt saviem pilsoņiem.

Tomēr Pasaules Dabas Fonds (WWF) pozitīvi atzīst Zivsaimniecības ministru nostāju tuvoties tām Eiropas līmeņa organizāciju rekomendācijām, kas ir tikušas noteiktas zemāk par ICES rekomendācijām Baltijas jūras brētliņu un centrālās daļas reņģu nozvejai 2020. gadā.

Kopumā gan zinātniskajām rekomendācijām, gan vides organizāciju rekomendācijām atbilst lēmums par 3 zivju populāciju nozvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadā - Botnijas līča reņģēm, centrālās daļas reņģēm un zeltplekstēm.

Zivju krājumi

Pieņemtais daudzums (t)

ICES zinātniskā rekomendācija (t)

NVO rekomendācijas (t)

Botnijas līča reņģe

65 018

65 018

≤ 65 018

Rietumu daļas reņģe

3 150

0

0

Centrālās daļas reņģe

153 384

173 975

≤ 153 384

Rīgas jūras līča reņģe

34 445

30 382

≤ 34 445

Austrumu daļas menca

2 000 (piezveja)

0

0

Rietumu daļas menca

3 806

3065

≤ 3 065

Zeltplekste

6 894

0, 2 826 un 5 675 (atkarībā no nozvejas zonas)

≤ 6 895

Centrālās daļas lasis

86 575

59 800

58 664

Somu līča lasis

9 703

9 700

8 798

Brētliņa

210 147

225 786

≤ 203 027

Šī gada Zivsaimniecības padomes sarunas bija pēdējā iespēja izpildīt KZP juridisko prasību un izbeigt pārzveju Baltijas jūrā. KZP izvirzītais mērķis ir vēlākais līdz 2020. gadam ES zivju nozvejas kvotas noteikt ilgtspējīgā līmenī un atbilstoši zinātniskajām rekomendācijām.[2]

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU