Apstrīdētā norma
Pieteikuma iesniedzēji ir apstrīdējuši Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 716) 2. pielikuma 9. punktu un 4. pielikuma 9. punktu. Abas apstrīdētās normas ir identiskas un nosaka:
“Visā pirmsskolas izglītības posmā sekmē latviešu valodas apguvi integrētā mācību procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno pedagogu, speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku sadarbībā, kā arī lieto latviešu valodu ikdienas saziņā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei.”
Augstāka juridiska spēka normas
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 64. pants: “Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.”
Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”
Satversmes 112. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību.”
Satversmes 114. pants: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc pieteikuma, kuru iesnieguši pie mazākumtautībām piederoši bērni, kuri apmeklē valsts (pašvaldības) vai privātās pirmsskolas izglītības iestādes, un to vecāki. Šajās iestādēs tiek īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma vai mazākumtautību speciālā pirmsskolas izglītības programma. Apstrīdētā norma paredz, ka no 2019. gada 1. septembra visā pirmsskolas izglītības posmā sekmē latviešu valodas apguvi integrētā mācību procesā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību un tiesības saglabāt un attīstīt savu mazākumtautības valodu, kā arī esot pārkāps likumdevēja pilnvarojums un diskriminācijas aizlieguma princips.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo nav pieņemts atbilstošā procedūrā, kā arī pārkāpts labas likumdošanas princips. Tāpat arī Ministru kabinets pārkāpis likumdevēja sniegto pilnvarojumu. Turklāt norma neparedzot aizsardzību pret tās patvaļīgu piemērošanu. Izvēlētie līdzekļi nesasniedzot ierobežojuma leģitīmo mērķi, kā arī ierobežojuma mērķi varot sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Ierobežojumi apgūt un lietot dzimto valodu neesot nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā.
Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka tiekot diskriminēti pie mazākumtautībām piederošie bērni salīdzinājumā ar latviešu bērniem. Tāpat arī nepamatoti neesot paredzēti atšķirīgi nosacījumi pie mazākumtautībām piederošajiem bērniem, kam ir attīstības traucējumi.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Ministru kabinetu līdz 2019. gada 25. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 25. februāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
