Mākslinieciskās padomes sēde norisinājās nesen atklātajā daudzfunkcionālajā ēkā “Hanzas Perons”, Hanzas ielā 16. A, Rīgā, kas kādreiz bijusi Rīgas preču stacijas noliktavas ēka. Apvienojot ēkas vairāk nekā 100 gadu vēsturi ar mūsdienīgu pieeju, tā šodien atdzimusi “New Hanza” teritorijā kā platforma kultūrai un citiem notikumiem. Ar ēkas tehniskajām iespējām, plānojot tajā dažāda rakstura un mēroga pasākumu norisi, klātesošos – Māksliniecisko padomi un Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) darbiniekus – iepazīstināja “Hanzas Perona” vadītāja Ieva Irbina.
“Hanzas Peronā” notikušajā sanāksmē Mākslinieciskā padome pauda atbalstu filmu producēšanas kompānijas “K Films” iecerei veidot vēsturisku spēlfilmu “Zeme, kas dzied” par 1873.gadā ieviestās unikālās tradīcijas sākumu – Rīgas Latviešu biedrības iniciēto I vispārīgo Latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu. Filmu, kas paredzēta kā Latvijas un Igaunijas kopražojums, veidos režisors Māris Martinsons, producente Linda Krūkle, operators Gints Bērziņš, komponists un muzikālā noformējuma konceptuālais autors Uģis Prauliņš un plaša radošā komanda. Plānots, ka filmēšanā piedalīsies gan ievērojami Latvijas aktieri, gan paši Dziesmu svētku tradīcijas uzturētāji – Latvijas un latviešu diasporas amatierkori.
Producente L. Krūkle informēja, ka spēlfilmas projekta pieteikums patlaban tiek gatavots iesniegšanai Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajā konkursā uz valsts finansējumu “Mērķprogramma vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanai”. Konkursa rezultāti būs zināmi šā gada oktobra sākumā, no tiem atkarīgas turpmākās finansējuma piesaistes aktivitātes. Ja finansējums spēlfilmas radīšanai tiks piešķirts, pirmais filmēšanas posms paredzēts nākamgad, pirmizrāde – 2023. gadā, kad tiks vērienīgi atzīmēta Dziesmu svētku tradīcijas 150.gadadiena.
LNKC direktore Signe Pujāte ar Mākslinieciskās padomes un tās priekšsēdētāja Romāna Vanaga piekrišanu nosūtījusi NKC adresētu atbalsta vēstuli spēlfilmas “Zeme, kas dzied” projektam. Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku rīkotāji ir vienisprātis, ka iecerētā spēlfilma pildītu izglītojošo funkciju, iepazīstinot plašāku sabiedrību ar unikālās Dziesmu svētku tradīcijas dzimšanu un tās izaugsmi vērienīgā tautas brīvas gribas kustībā, stiprinātu nacionālo pašapziņu un nestu Latvijas vārdu pasaulē.
