DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. augustā, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Lauksaimnieku organizācijas ir gatavas par sadarbības formāta pilnveidošanu

14.augustā notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes sēde, kurā uz sarunu par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu bijām aicinājuši biedrības “Delna” pārstāvjus Lieni Gāteri, Jāni Veidi un Valsts kontroles (VK) pārstāvjus Ingu Vilku, Daci Tēvišu, kā arī Zemkopības ministra biroja vadītāju Jāni Eglīti.

Diskusijas iniciēja informatīvajā telpā sniegtā publikācija "Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai" un Valsts kontroles ziņojums “Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega?”, pēc kuriem lauksaimnieku organizāciju vidē raisījās aizvien lielāka pārliecība, ka minētajām institūcijām nav izpratnes par LOSP izveides mērķiem un uzdevumiem. Lai uzklausītu visas iesaistītās puses un sniegtu priekšlikumus par nevalstisko organizāciju iesaisti un finansēšanas kārtības pilnveidošanu visas puses sēdāmies pie sarunu galda un mēģinājām risināt radušos situāciju.

LOSP biedri uzaicināto pušu pārstāvjus informēja par LOSP būtību, dibināšanas mērķiem, funkcijām un lauksaimniecības nevalstisko organizāciju specifiku. Visu klātesošo lauksaimniecības nevalstisko organizāciju pārstāvji izteica neizpratni, par publicēto ziņojumu un tā rezonansi sabiedrībā, radot negatīvu sabiedrības viedokli par lauksaimniecības nozari un tās interešu aizstāvošajām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.

Latvijā joprojām nav Lobēšanas likuma, līdz ar ko ir neiespējami novilkt tik striktas robežas, ka arī jāuzsver tas, ka lauksamniecības nozare vēsturiski ir tradicionāla nozare un būtiska valsts budžeta un tautsaimniecības attīstības sastāvdaļa. Nonācām pie secinājuma, ka problēmas ir ar likumdošanu, jo NVO sektoram nav pienācīga likumdošana, kas konkrēti noteiktu funkciju deleģēšanu, līdz ar ko rodas šī neizpratne un konfliktsituācijas.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Kad tikāmies ar Valsts kontroles pārstāvjiem, bija sajūta, ka LOSP darbība ir izprasta un bija pārsteigums, ka mēs sabiedriskā kārtā tik daudz nozares labā kā NVO spējam izdarīt. Tomēr saņemot ziņojumu izrādījās, ka tik daudz lietas nav izprastas. Lielākā daļa organizāciju pārstāvju ir maigi izsakoties dusmīgi un neizpratnē, jo lielākā daļa organizāciju lielāko daļu darbu dara sabiedriskā kārtā, un visi apstiprina to, ka NVO sektors būtu gatavs pildīt aizvien jaunas funkcijas un deleģētos uzdevumus. Ziņojums nav veicinājis lauksaimnieku iesaistīšanos nevalstiskajās organizācijās, gluži pretēji ir radījis pretreakciju, ka mēs izlietojam valsts līdzekļus, bet neredz to milzīgo darbu un laiku, kas ir ieguldīts uzlabojot nozares situāciju, sakārtojot jautājumus, lai ražojošajam lauksaimniekam, lauku cilvēkam atvieglotu darbu. LOSP aicināja Delnu izteikt konkrētus priekšlikumus procesu pārvaldības uzlabošanai, diemžēl nekādi konkrēti priekšlikumi netika sniegti.”

Guntis Vīlnītis, LOSP ģenerāldirektors: “Lauksaimniekos neizpratni radīja biedrības “Delna” izteikumi ar vispārīgām frāzēm par VK atzinumu un par nākotnes piedāvājumu NVO sektora sadarbības ar valsti pilnveidošanai. Faktiski tie bija nekādi. Izbrīnīja tas, ka pēc Delnas vadītājas Lienes Gāteres vārdiem tiks organizēta darba grupa par priekšlikumu sagatavošanu NVO darbības uzlabošanai, kurā piedalīsies citas NVO, bet LOSP tika saņemts smalks atteikums!”

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts: “LOSP ir lielākā lauksaimnieku organizācija, kas pārstāv lauksaimniecības nozares viedokli. Tā apvieno jau 58 dažādas organizācijas ar vairākiem tūkstošiem biedru, aptverot iespējami plašu lauksaimniecības nozaru pārstāvošās NVO. Ir jāsaprot, ka ar katru vienu nozares dalībnieku izrunāt normatīvo aktu grozījumus vai jaunu normatīvu izstrādi realitātē nemaz nav iespējams. Tieši tādēļ ir būtiski, ka ir šāda “jumta organizācija”, kas apvieno lauksaimniecības nozaru dalībniekus un veido vienu vienotu nostāju, viedokli un arī iebildumus, kā rezultātā LOSP ir kompetenta sniegt izdiskutētu, pamatotu un vienotu nozares viedokli valsts institūcijām. Savukārt, ja runājam par finansējuma izlietojumu, tad sarunās vārds “lietderība” ir plašs jēdziens - vai izcīnītais subsīdiju palielinājums 400 miljonu eiro apmērā no ES būtu vispār iespējams šādā apjomā bez šādas kopējas organizācijas? Stipri šaubos! Ir jānovērtē tas milzīgais darbs, ko lauksaimnieku NVO dara ar milzīgu atdevi. Šo darbu un darba procesos iesaistīto NVO skaits nav salīdzināms ar, piemēram, t.s. kapu tramvaja uzraudzīšanu vai ko līdzīgu. Lauksaimnieku NVO paveiktais un tik tiešām izcīnītais - tas ir reāls darbs, kas nes rezultātu. Turklāt darbs, kura rezultātus mēs redzam ik dienu, kā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs to var redzēt gan lietojot uzturā ekoloģiski tīrus un kvalitatīvus produktus, gan apmeklējot visdažādākos Latvijas reģionus.”

Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja: ”Biedrībai LZF nākošgad aprit 30 gadi un mūsu ziņā ir apdzīvoti un ekonomiski attīstīti lauki, lai to sasniegtu tiek ieguldīts milzīgs darbs, risinot  problēmjautājumus un meklējot kompromisus. Katrs zemnieks Latvijā ir īpašs un atšķirīgs un tāpēc ir jāiegūst uzticēšanās, lai viņš izteiktu savu vajadzību. Izjaucot sasniegto sarunu kārtību, tiks veicināts haoss un jaunu organizāciju rašanās destabilizēs nozari. ”

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka: “Neapšaubām zemkopības nozares ar tās daudzveidīgajiem uzņēmējiem nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Tāpat kā citās, arī zemkopības nozarē politikas veidotāju sadarbība ar nozares NVO ir ļoti svarīga. Ministrijai piešķirot valsts budžeta līdzekļus NVO, jāpamato finansējuma apjoms ar sagaidāmajiem rezultātiem un uzdevumiem, savukārt finansējuma saņēmējiem jānodrošina sabiedrībai pieejama informācija par sasniegto, paveikto un izdevumiem. Lai uzlabotu turpmāku Zemkopības ministrijas sadarbību ar NVO un sabiedrība varētu pārliecināties, ka nozares lēmumi ir pieņemti un finansējums izlietots atbilstoši valsts attīstības mērķiem, ministrija ir apņēmusies ieviest valsts kontroles sniegtos ieteikumus. To, ka sadarbībai ar NVO ir jābūt caurskatāmai un uz iekļaujošu atbalsta formu vērstai, apliecinājis arī pats zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, sakot, ka revīzijas ziņojums ir svarīgs darba instruments nepilnību novēršanai un sadarbības procesu sakārtošanai.”

Biedrība - Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU