Pašvaldību reforma
14.maijā MK apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” deva mandātu VARAM organizēt vērienīgāko politisko sabiedrisko apspriešanu politiskajā vēsturē. Atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai, no 27. maija līdz 2.augustam notika konsultācijas ar pašvaldībām - 30 sapulces ar 114 pašvaldību deputātiem. Izvērtējot saņemtos priekšlikumus, ir sagatavots konceptuālais ziņojums, to MK paredzēts skatīt 10.septembrī; šonedēļ saskaņošanai iecerēts virzīt arī likumprojektu.
7.augustā uzsāktās tikšanās ar iedzīvotājiem ilgs līdz nākamā gada maijam. Jūlijā darbu uzsāka arī īpašs reformas zvanu centrs un kopš maija darbojas reformas e-pasts.
Pašvaldību pārraudzība
VARAM strādā pie jauna Vietējo pašvaldību likuma. Galvenie akcenti - nodaļa par galvaspilsētu, sabiedrības iesaistes lomas palielināšana pašvaldības darbā un lēmumu pieņemšanā, atteikšanās no novecojušām normām, kā arī darbs pie plašāku e-risinājumu ieviešanas. Likumprojekta saskaņošana un iesniegšana izskatīšanai MK plānota līdz 2021.gada 28.februārim.
Jūnijā J. Pūce Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedza priekšlikumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, paredzot aizliegumu pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, lai mediju vidē nodrošinātu godīgu konkurenci.
Savukārt pēc Valsts Kontroles ziņojuma par Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem, ministrs rosināja likumā “Par pašvaldībām” iekļaut prasību gada pārskatā uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kam pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus, lai pašvaldību darbs kļūtu caurskatāmāks un naudas līdzekļu izlietojums būtu skaidri saprotams gan sabiedrībai, gan pārraugošajām institūcijām.
Reģionālā politika
VARAM ir turpinājusi darbu pie jaunās reģionālās politikas 2021-2027.gadam pamatnostādnēm, piedāvājot risinājumus gan aktīvākai pašvaldību iesaistei uzņēmējdarbības atbalstam, gan nodrošināt līdzsvarotu reģionālo attīstību un pašvaldību pakalpojumu efektivitātes uzlabošanu
Jūlijā MK apstiprināja VARAM virzītos likumprojektus “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” un “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, kas veicinās Latgales reģiona attīstību, paredzot nodrošināt labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai, mazinot teritoriālo nevienlīdzību.
Remigrācijas projekts
Ministrijā tiek turpināts remigrācijas projekts “Reģionālās remigrācijas koordinators”, kas šī gada laikā līdz jūnijam par iespējām atgriezties Latvijā informējuši 774 ģimenes, 223 cilvēki Latvijā ir atgriezušies.
Dati liecina, ka no 2019. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam par remigrācijas projektu kopumā ir informētas 774 ģimenes jeb 2079 cilvēki; 424 ģimenēm jeb 1108 cilvēkam ir sagatavoti personalizētie informācijas piedāvājumi; 79 ģimenes jeb 245 cilvēki ir izrādījuši vēlmi atgriezties Latvijā tuvākajā laikā, savukārt 80 ģimenes jeb 223 cilvēki ir atgriezušies Latvijā ar koordinatoru atbalstu. Tāpat pie koordinatoriem vēršas personas, kas jau ir atgriezušās, bet kam nepieciešams atbalsts – kopumā šādas ir bijušas 35 ģimenes, kurām ir sagatavoti 87 personalizētie piedāvājumi (šīs ģimenes un piedāvājumi jau ir iekļauti kopējā skaitā).
Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijā tika sniegts atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai. Ministra ieskatā šāds atbalsts ir spēcīga motivācija atgriezties Latvijā. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka šī atbalsta īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību. Nepieciešamie grozījumi MK noteikumos tika iesniegti Valsts kancelejā izskatīšanai MK sēdē 22. jūlijā. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti nākamajā MK sēdē, līdz ar to augusta beigās sāksies pieteikšanās šim atbalstam.
Klimats
Ministrs J.Pūce kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis aktīvu politiku klimata jautājumu risināšanā, pozicionējot Latvijas viedokli starptautiski un nodrošinot aktīvu dalību ES Vides ministru padomēs, tiek uzsvērta virzības uz klimatneitralitāti* nepieciešamība, kas sniegs arī jaunas iespējas tautsaimniecībai. Maijā, Sibiu, Rumānijā neformālās Eiropadomes sanāksmes laikā Latvija pievienojās astoņu ES dalībvalstu deklarācijai, kur pausts atbalsts ambiciozas ES ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanai, kurā tiktu noteikts ES mērķis sasniegt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050.gadam. Klimatneitralitāte ir stāvoklis, kur cilvēka darbība rada “nulles” neto ietekmi uz klimata sistēmu. Šāda stāvokļa sasniegšanai nepieciešams līdzsvarot siltumnīcefekta gāzu emisijas ar oglekļa dioksīda piesaisti.
Jūnijā MK apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija “Par EK paziņojumu “Tīru planētu-visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku.”” Latvija pauž atbalstu ES virzībai uz klimatneitralitāti 2050.gadā.
Jūlijā MK apstiprināja VARAM izstrādāto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam, kas paredz ieviest vairāk nekā 80 pasākumus, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus.
Izstrādes procesā ir “Stratēģija Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050.gadam”, kas vērsta uz Latvijas ieguldījumu ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai 2050.gadā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pamatu Latvijas klimata politikas turpmākai attīstīšanai, tiek izstrādāts Klimata likums.
Lai iespējami efektīvi sasniegtu Eiropas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) mērķus, ņemot vērā jaunākās tendences, ir nepieciešams atbilstošs EKII darbības mehānisms. EKII darbības stratēģija tiek izstrādāta un to MK paredzēts apstiprināt septembrī.
Vide
Ministrija izstrādājusi gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu, kas paredz līdz 2030.gadam veikt dažādus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai .
MK apstiprināts ziņojums par Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas uzlabošanu, kas četru gadu laikā paredz realizēt pamatpasākumus, kas palīdzēs nepieciešamo prevenciju plūdu seku risku mazināšanai, stiprinās atbildīgo institūciju kapacitāti, tādējādi samazinot zaudējumus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.
VARAM strādā pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas pilnveidošanas. Tā nodrošinās administratīvā sloga mazināšanu atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, tai skaitā sniedzot Valsts vides dienestam ar savlaicīgu informāciju, samazinot atkritumu jomā nelegālās darbības.
Turpinās darbs pie depozīta sistēmas ieviešanas dzērienu iepakojumam. Paredzēts, ka tā darbību uzsāks 2022.gada februārī.
Uzsākts darbs pie Vides politikas pamatnostādņu izstrādes 2021.-2027.gadam.
Daba
Rit darbs pie ES nozīmes aizsargājamo biotopu apsekošanas, kas ir lielākais dabas vērtību uzskaites projekts neatkarīgās Latvijas laikā. Iesniegšanai EK VARAM sagatavots ziņojums par sugu un biotopu stāvokli Latvijā, secinot, ka biotopi Latvijā ir vāji aizsargāti. Ziņojuma secinājumi tiks izmantoti gatavojot priekšlikumus un atbalsta pasākumus nākamajā ES fondu plānošanas periodā, novirzot finansējumu dabas vērtību saglabāšanai.
Digitālā dienaskārtība
Darbs pie jauna e-pārvaldības likuma. Tas nodrošinās tiesisku pamatu pārejai no novecojušās iestāžu un resoru pašpietiekamības pieejas uz efektīvāku IKT pārvaldības un pakalpojumu organizāciju ar mazāku skaitu spēcīgiem specializētiem koplietošanas pakalpojumu centriem.
VARAM vadībā tiek īstenota plaša valsts pārvaldes IKT modernizācijas programma 150 miljonu eiro apmērā, kas primāri vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu digitālajā vidē.
Lai valsts naudu tērētu lietderīgāk, Valsts informāciju sistēmu (VIS) attīstību jāpārvalda vienotā vidē. Turpinot pilnveidot valsts IKT pārvaldību, sagatavoti grozījumi VIS likumā, lai ieviestu Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (VIRSIS). Tās ieviešana ļaus novērst informācijas apstrādes dublēšanos VIS.
Lai palielinātu sabiedrības iesaisti pilsoniskajās aktivitātēs un iedzīvotājiem jau nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu iespēja balsot jebkurā iecirknī Latvijā, VARAM turpina darbu pie Saeimas vēlēšanu likuma pilnveides koncepcijas.
Ministrija aprēķinājusi, ka saziņa elektroniski, izmantojot e-adresi, gada laikā ļāvusi ietaupīt teju divas tonnas papīra, pieņemot, ka katrs elektroniski nosūtītais ziņojums būtu viena standarta A4 papīra lapa. Maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (VSS-434)”Ar šiem grozījumiem tiek veicināta e-adreses lietošana, paplašināts obligāto e-adreses lietotāju loks.
1.jūnijā valsts pārvaldes pakalpojumu portālu Latvija.lv no tā pastāvēšanas brīža apmeklēja miljonais lietotājs. Lai veicinātu iedzīvotājus vēl vairāk izmantot digitālos pakalpojumus, ministrija īsteno e-adreses popularizēšanas kampaņu un turpina vienoto komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”.
Turpinās Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla attīstība un šogad iedzīvotāji saņems pakalpojumus jau 91 klientu apkalpošanas centrā. Tā ir ministrijas mērķtiecīgi veidota politika, kas nodrošina pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem iespējami tuvu dzīvesvietai.
ES fondu investīciju programmas
ES Padomē Strukturālo pasākumu darba grupā VARAM aizstāvēja Latvijas nacionālo pozīciju un intereses, kā rezultātā panākta Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas vienošanās par Eiropas Strukturālo un Investīciju Fondu 2021.-2027.gada INTERREG. Regulas projekta kompromisa tekstu pirms tās izskatīšanas Eiropas Parlamentā.
Organizēts INTERREG V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam trešais projektu konkurss ar kopējo pieejamo finansējumu 19,2 miljoni eiro. Iesniegts 91 projekta pieteikums par kopējo summu 44,4miljoni eiro, notiek projektu vērtēšana. Lielākā daļa pieteikumu (45) iesniegti pirmajā Programmas prioritātē “Ilgtspējīga un tīra vide”.
ES fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei (enabling conditions), kas ir obligāts nosacījums vides jomas investīciju uzsākšanai, kā arī atkritumu saimniecības un ūdenssaimniecības jomu izvērtēšanai un attīstības stratēģiskajai plānošanai uzsākta valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna un ūdenssaimniecības jomas investīciju plāna izstrāde.
MK izskatīts Informatīvais ziņojums Par zaļā iepirkuma īstenošanas valsts pārvaldē gaitu 2018.gadā.
Budžeta prioritātes
VARAM iesniegusi Finanšu ministrijai prioritāro pasākumu pieprasījumu 2020.gadam par kopējo summu 15,1 miljons eiro. Kā īpaši nozīmīgi izvirzīti četri pasākumi:
1. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana;
2. Integrētas pieejas resursu pārvaldība ar mērķi stiprināt ministrijas un padotības iestāžu kapacitāti un kompetences;
3. Valsts IKT koplietošanas resursu drošība un attīstība ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību elektroniskajā vidē.
4. Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošana ar mērķi stiprināt atbildīgo institūciju kapacitāti, tādējādi samazinot zaudējumus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.
Administratīvā sektora aktualitātes
2019.gada 31.jūlijā VARAM valsts budžeta ieņēmumos ieskaitījusi 1 143 789,53 eiro, kas saņemti, izpildot administratīvās tiesas spriedumu VARAM pieteikumā pret SIA “Winergy” par izmaksātā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma atmaksu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānam, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija pievienota VRAA. Tā ir pirmā iestāde, kas reformas ietvaros valsts pārvaldē reorganizēta šīs reformas ietvaros.
