Ministrs Raimonds Čudars konferencē dalīsies Latvijas pieredzē un redzējumā par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu Austrumu pierobežas reģionu ilgtspējīgu attīstību un drošību ilgtermiņā. Ņemot vērā, ka aizsardzības izdevumi nākamgad sasniegs 5 % no IKP, valsts budžeta iespējas attīstības investīcijām būtiski samazināsies. Tāpēc ir nepieciešams papildu ES atbalsts ārpus standarta kohēzijas politikas ietvara.
Jau šobrīd Latvija ir apstiprinājusi Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanai, paredzot 645 miljonu eiro ieguldījumus nākamajos trīs gados drošības, ekonomikas un cilvēkresursu jomās. Tāpat Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada starpposma pārskatā Latvija ir paredzējusi papildu 137 miljonus eiro Austrumu pierobežas reģionam.
Latvija uzskata, ka kohēzijas finansējuma piešķiršanas būtisks kritērijs ir IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju. Vienlaikus papildus atbalsts būtu piešķirams reģioniem, kas saskaras ar ģeopolitiskiem riskiem. Investīcijām jābūt vērstām uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, civilās aizsardzības stiprināšanu, divējāda lietojuma infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī speciālistu kapacitātes un pārrobežu sadarbības stiprināšanu. Latvija arī aicina mācīties no Atveseļošanas fonda pieredzes un vienkāršot finansējuma piešķiršanas un īstenošanas procedūras.
Svarīga loma ir pārrobežu sadarbībai, īpaši izmantojot Interreg programmu, kas sniedz iespējas stiprināt reģionālo noturību, drošību un sociālo kohēziju. Šāda sadarbība ir būtiska arī ES identitātes stiprināšanai, īpaši ģeopolitiski visneaizsargātākajās teritorijās.
