Vizītes sākumā EK delegācija devās uz LR Finanšu ministriju, pārrunājot jautājumus par:
- Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas progresu, uzsverot stabilo investīciju ieviešanu 2025. gadā;
- fondu vidusposma grozījumiem, kas paredz būtiskas finansējuma pārdales ar uzsvaru uz valsts drošības stiprināšanu, tostarp ieguldījumiem kiberdrošībā, militārajā mobilitātē, enerģētiskajā drošībā, civilajā aizsardzībā, reģionālajā un sociālajā drošībā;
- jaunā ES fondu plānošanas perioda ietvaru, nacionālajām ieguldījumu prioritātēm un veiksmīgākajiem ieguldījumu mehānismiem.
Vizīte Latgalē: piemēri, izaicinājumi un iespējas
Turpinājumā EK delegācija devās uz Latgali, lai klātienē pārliecinātos par tiem izaicinājumiem, kas visvairāk satrauc pierobežas pašvaldības, uzņēmējus, izglītības, NVO un citu nozaru pārstāvjus. VARAM un LPR organizētā vizīte Latgalē ļāva EK augsta ranga amatpersonām uzklausīt dažādu nozaru pārstāvju viedokli un redzējumu turpmākajai pierobežu reģionu attīstībai.
Līvāni – piemērs pārdomātai fondu izmantošanai
Vizīte Latgalē sākās ar Līvānu novada apmeklējumu. Delegācija kopā ar LPR, VARAM un vietējās pašvaldības pārstāvjiem viesojās augsto tehnoloģiju uzņēmumā SIA "Ceram Optec", vienā no vadošajiem optiskā stikla šķiedru ražotājiem pasaulē, kas darbojas Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) ietvaros. SIA “Ceram Optec” ražotos produktus izmanto medicīnā, mašīnbūvē, čipu ražošanā, bioreaktoros, metāla lāzergriešanai un automašīnu virsbūvju metināšanai, astronomijā, aviācijā, un ar izplatītāju tīkla starpniecību produkti tiek pārdoti vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē.
Pēc tam delegācija iepazinās ar Līvānu stikla un amatniecības centru – vienu no pirmajiem atjaunotajiem objektiem novadā, pateicoties pārrobežu sadarbības projektu – Interreg – piesaistītajiem līdzekļiem. Neformālā diskusijā tika pārrunāta ES fondu ietekme uz Līvānu novada attīstību pēdējo desmit gadu laikā.
Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) pārstāve Linda Sproģe pēc tikšanās uzteica Līvānu novada pašvaldības sasniegumus, īstenojot pārdomātu Eiropas Savienības projektu ieviešanu:
"Kopā ar ES DG REGIO pārstāvjiem ļoti priecājamies būs šeit, Latgalē. Esam ieradušies, lai klātienē paskatītos uz esošo situāciju un vēl jo vairāk tāpēc, lai apzinātu iespējamos risinājumus Latgales izaicinājumiem. Gribu novēlēt Latgales iedzīvotājiem labu veiksmi, drošību un veiksmīgu turpmāko attīstību. "
Savukārt VARAM Attīstības instrumentu departamenta direktore Iruma Kravale rezumēja par Eiropas Komisijas delegācijas vizītes mērķiem pierobežā (Latgalē un Vidzemē), uzsverot investīciju piesaistes nozīmīgumu nākamajam plānošanas periodam: "EK ir ieinteresēta iepazīties ar situāciju pierobežā, īpaši izvērtējot jau īstenotos ES struktūrfondu projektus un diskutējot par investīcijām, kuras būtu ieviešamas tuvākajos gados."
Diskusija Daugavpilī: ES ārējo robežreģionu attīstības izaicinājumi
Delegācijas vizīte 2.jūlijā tika uzsākta ar dalību diskusijā Daugavpilī, Marka Rotko muzejā, kur kopā ar Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem, izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika runāts par izaicinājumiem, vajadzībām un iespējām Latvijas ES ārējo robežu teritoriju attīstībai nākotnē. Diskusiju vadīja LPR Administrācijas vadītāja un Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) pārvaldniece Iveta Maļina - Tabūne, uzsverot šīs tikšanās augsto nozīmību un Latgales kā ES austrumu pierobežas reģiona nepieciešamību pēc mērķētiem ES atbalsta mehānismiem.
Pasākumu atklāja Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, pateicoties Eiropas Komisijas pārstāvjiem par klātbūtni un to uzmanību, kas tiek pievērsta mūsu reģionam, vienlaikus atzīmējot, ka ir vitāli svarīgi, lai pierobežas reģioni Latgalē tiktu izdalīti kā īpašs attīstības centrs Eiropas līmenī.
DG REGIO, Eiropas teritoriālās sadarbības, makroreģionu, Interreg programmu īstenošanas direktors Slavomirs Tokarskis (Slawomir Tokarski), uzrunājot diskusijas dalībniekus teica, ka ir pagodināts viesoties Latgalē un tikties ar pierobežu reģionu iedzīvotājiem klātienē! Viņš atzina, ka Eiropas Komisija šobrīd ir septiņu gadu budžeta pieņemšanas etapā un ir ļoti svarīgi iepazīties ar pierobežas reģionu dažādu jomu speciālistu viedokļiem par to, kā sarežģīto ģeopolitisko situāciju pārvarēt, stiprinot reģionu drošību.
Savukārt LPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs norādīja, cik nozīmīga ir Eiropas Komisijas pārstāvju viesošanās klātienē, lai personīgi pārliecinātos par to, kā ES fondu programmas tiek īstenotas, kā tiek pieņemti lēmumi un kāds ir to reālais devums reģionam.
"Šodien Eiropas Komisijas pārstāvji tikās ar uzņēmējiem un pašvaldībām, lai pārrunātu, kā stiprināt Eiropas pierobežas ekonomiku. Īpaša uzmanība tika pievērsta uzņēmumiem, kas darbojas Latgales un Rēzeknes SEZ, tāpat arī citiem reģiona uzņēmējiem. Komisijas delegācija pārliecinājās, kā tiek īstenota Latgalei paredzētā programma, kas nav vienkārša, bet ir īpaši pielāgota šī reģiona vajadzībām ar mērķi pēc iespējas ātrāk veicināt ekonomisko attīstību Latgalē, tādā veidā uzlabojot dzīves kvalitāti un labklājību", rezumēja S.Maksimovs.
Merike Niiterpold, INTERREG Centrālās Baltijas programmas pārvaldības iestādes vadītāja, pēc apaļā galda diskusijas ar nozaru speciālistiem secināja:
“Šodien dzirdējām vērtīgas atziņas no pašiem praktiķiem par vajadzībām un izaicinājumiem reģionā. Jau tagad tiek darīts daudz, un Centrālās Baltijas programma turpinās piedāvāt finansējumu sadarbības projektiem arī nākotnē.”
Jevgeņija Butņicka, VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktore uzsvēra - diskusija ar Latgales reģiona dažādu jomu pārstāvjiem bija ļoti nozīmīga, jo sniedza iespēju pārrunāt reģiona attīstības vajadzības, līdzšinējo projektu pieredzi un nākotnes atbalsta iespējas, īpaši izceļot izglītības, veselības, uzņēmējdarbības un mobilitātes jautājumus.
Uzņēmējdarbības potenciāla attīstība
Viena no vizītes prioritātēm bija tikšanās ar uzņēmējiem. Diskusijā tika uzsvērta infrastruktūras uzlabošana, investoru piesaiste un darbaspēka attīstība.
SIA "Weld Pro" pārstāvis Gatis Vorošens no Augšdaugavas novada pašvaldības, piedaloties diskusijā ar EK speciālistiem, uzsvēra infrastruktūras un autoceļu sakārtošanas jautājumus, kā arī nepieciešamību piesaistīt investorus kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanai reģionā.
Savukārt SIA "Nexis Fibers" ģenerāldirektors Toms Andersons, pārstāvot gan vienu no lielākajiem Daugavpils pilsētas ražotājiem, gan Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales nodaļu, atzīmēja speciālo ekonomisko zonu nozīmību investoru piesaistē, kā arī aicināja veidot ciešāku sadarbību starp uzņēmējiem un izglītības iestādēm, lai veicinātu kvalitatīva darbaspēka sagatavošanu reģionā.
SIA "LEAX Rēzekne" RSEZ pārstāvis Gints Jačuks no Rēzknes noavada uzsvēra: "Konkurētspēja ir centrālais faktors uzņēmējiem mūsu reģionā un viss, kas to apdraud vai samazina – vai tā būtu ģeopolitiskās situācija, infrastruktūra vai darbaspēka pieejamība- visi šie jautājumi būtu jārisina arī ES projektu ietvaros, tādā veidā palīdzot arī vietējiem ražotājiem attīstīties."
Pierobežas realitāte un Interreg ietekme
Pēc diskusijas delegācija devās uz Vientuļu robežkontroles punktu Balvu novadā, apsekojot jau īstenotos Interreg projektus civilās drošības jomā un diskutējot par nākotnes sadarbības iespējām.
Tālāk EK pārstāvji apmeklēja Balvu novada muzeju, kur notika prezentācijas par līdz šim Latgales reģionā īstenotajiem Interreg projektiem uzņēmējdarbības, nodarbinātības un izglītības jomā.
Vizītes noslēgumā delegācija apmeklēja Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu SIA "Kuprava Industry", kas pašā pierobežā, Balvu novada Kupravas ciemā ir radījuši un attīstījuši zīmolu Sauna LAB. Uzņēmums ražo premium līmeņa koka karkasa saunas un moduļu ēkas, papildus piešķirot tām modernu elpu: digitālās iespējas, tālvadību, pielāgotu dizainu un ilgmūžību. Katrs Sauna LAB produkts radīts, izmantojot augstas kvalitātes videi draudzīgus materiālus un tiek rūpīgi pielāgots klientu vajadzībām, klimata un ģeogrāfijas izaicinājumiem. Īsā laika posmā uzņēmumā ir radīts pozitīvi atpazīstams zīmols Latgales pierobežā, veicinot lauku teritorijas attīstību Kupravas ciemā.
Sauna LAB eksportē uz vairāk kā 20 EEZ valstīm: Norvēģiju, Islandi, Šveici, Beļģiju, Austriju un citām. Uzņēmuma pārstāvji delegāciju iepazīstināja ar Sauna Lab stāstu un arī pieredzi dažādos projektos, kas pierāda, ka inovācija un kvalitāte var būt Latgales konkurētspējas pamats.
Galvenie secinājumi: nepieciešams mērķēts un elastīgs atbalsts pierobežai
Eiropas Komisijas dinamiskā vizīte Latgalē apliecināja ciešo ieinteresētību reģiona attīstības jautājumos. Tikšanās ar pašvaldību, uzņēmējdarbības, izglītības un NVO pārstāvjiem uzsvēra nepieciešamību pēc īpaši pielāgota atbalsta mehānisma pierobežas reģioniem. Tika augstu novērtēta Interreg programmu nozīme, kas iepriekš ļāvusi attīstīt izcilas "pērles" - gan infrastruktūras, gan kultūrvēsturiskus un sabiedriskus projektus. Diskusijās uzsvērts, ka arī turpmāk pārrobežu sadarbības instrumentiem jāatbilst vietējo teritoriju reālajām vajadzībām, iekļaujot gan cilvēkresursu, gan infrastruktūras, drošības un ekonomikas stiprināšanas aspektus.
Lai efektīvi risinātu ģeopolitisko risku radītos izaicinājumus un mazinātu attīstības plaisu, Latgalei – kā ES austrumu pierobežas reģionam – ir nepieciešama atsevišķa, mērķēta programma ar iezīmētu finansējumu ES investīciju politikas ietvaros. Šādai programmai jāspēj steidzami un elastīgi risināt problēmas, kas saistītas ar ekonomiskās situācijas un infrastruktūras uzlabošanu, darbaspēka pieejamību, kā arī sabiedrības drošības un noturības stiprināšanu.
Latgales plānošanas reģions īpaši pateicas Eiropas Komisijas delegācijai, kura atsaucās uz uzaicinājumu ierasties Latgalē, lai iepazītos ar reālo situāciju pierobežā, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, Līvānu un Balvu novada pašvaldībām par palīdzību vizītes nodrošināšanā, un, jo īpaši - visiem diskusiju dalībniekiem, kas sniedza savu redzējumu, pieredzi un idejas reģiona turpmākajai attīstībai!
