Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājās par 2,8%. Lai arī šis pieaugums ir samērā vājš, iepriekšējos mēnešos sektorā bija reģistrēts divciparu skaitlī mērāms izlaides kritums. Enerģētikas sektora pieaugumu maijā veicināja koģenerācijas stacijās saražotās elektrības kāpums, tikmēr hidroelektrostaciju ražošanas apjomi joprojām saruka.
Savukārt apstrādes rūpniecību šā gada maijā pozitīvi ietekmēja metālapstrādi un mašīnbūvi veidojošās apakšnozares. Ražošanas apjomu kāpums 12% apmērā tika reģistrēts gatavo metālizstrādājumu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošana palielinājās par 32,7%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana – par 11,8%, un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 6,5%. Maijā izlaide palielinājās arī tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, kā arī atsevišķās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Tajā pašā laikā izlaides kritums tika reģistrēts tādās nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā kokrūpniecība, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana un pārtikas rūpniecība. Šīs apakšnozares veido ievērojamu daļu apstrādes rūpniecības struktūrā, tādēļ arī to ietekme uz kopējiem apstrādes rūpniecības rezultātiem ir nozīmīga.
Koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomi 2019. gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju samazinājās par 3,6%. Pērn šīs apakšnozares izaugsmi stimulēja koksnes cenu straujš kāpums, kas atspoguļojās spēcīgajos kokrūpniecības pieauguma tempos arī šā gada sākumā, savukārt, koksnes cenām atgriežoties iepriekšējā līmenī, apakšnozares izaugsme kļūst vāja. Turklāt šīs cenu izmaiņas ir noteikušas kokrūpniecības apgrozījuma sarukumu un, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, šā gada maijā apakšnozares apgrozījums ir samazinājies par 5,5%.
Savukārt nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošana vājus rezultātus uzrāda jau kopš pērnā gada vidus, un maijā šīs apakšnozares izlaide bija par 6,7% zemāka nekā pirms gada. Būvmateriālu ražošanas apjomu kritums ir saistīts ar ārējā pieprasījuma problēmām, piemēram, akmens, ģipša, cementa un tamlīdzīgu materiālu eksports šā gada četros mēnešos saruka par 18,9%, tajā skaitā uz Zviedriju, kas 2018. gadā veidoja 2/3 no šīs preču grupas eksporta, – par 32,3%.
Pārtikas produktu ražošana pēc mērena pieauguma aprīlī šā gada maijā atkal saruka – par 1,8% gada griezumā. Izlaides apjomu kritums tika reģistrēts arī citās, īpatsvara ziņā mazākās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – mēbeļu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un produktu ražošanā.
Jāatzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā tika reģistrēts straujš investīciju pieaugums, salīdzinājumā ar 2018. gada pirmo ceturksni bruto kapitālieguldījumiem materiālajos pamatlīdzekļos palielinoties par 66,6%. Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm investīcijas visstraujāk augušas kokrūpniecībā, metālapstrādē un mašīnbūvē, kā arī būvmateriālu ražošanas uzņēmumos. Šie dati iezīmē pozitīvu apstrādes rūpniecības nākotnes redzējumu, jo liecina par rūpnieku plāniem paplašināties, attīstīties un ražošanas procesus padarīt efektīvākus.
Jaunākie Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences rādītāji joprojām liecina par labām eksporta perspektīvām, šā gada jūnijā novērtējumam par eksporta pasūtījumu apjomiem saglabājoties salīdzinoši augstā līmenī. Savukārt strauju kritumu uzrāda sagaidāmās cenas, ko lielā mērā noteica kokrūpniecības produkcijas cenu samazināšanās. Tas turpmāk negatīvi ietekmēs ražotāju apgrozījuma rādītājus, kā arī izpaudīsies zemākos produkcijas izlaides apjomos. Turklāt jūnijā būtisku sarukumu uzrādīja nozarē sagaidāmais nodarbinātības līmenis – tik zems novērtējums par nodarbinātības perspektīvām apstrādes rūpniecībā pēdējo reizi reģistrēts 2016. gadā.
Savukārt Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss joprojām sarūk, šā gada jūnijā noslīdot līdz pēdējo 4,5 gadu zemākajam līmenim. Neskatoties uz to, Latvijas apstrādes rūpniecībā šogad saglabājusies stabila izaugsme, kas šā gada piecos mēnešos kopā veidoja 4% un bija spēcīgāka par pērn šajā pašā laika periodā sasniegto izlaides pieaugumu.
