Sanita Osipova savā uzrunā uzsvēra, ka Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) ir iekļauti konstitucionālie orgāni, tomēr tie nevarētu pilnvērtīgi darboties, ja Satversmē nebūtu noteikti arī konstitucionālie instrumenti. Viņa norādīja, ka advokātu kopums, kas garantē to, ka ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību, ir viens no šiem konstitucionālajiem instrumentiem.
Sanita Osipova atzina, ka advokātiem salīdzinājumā ar citām tiesu sistēmai piederīgajām personām ir lielāka vārda brīvība, jo šo profesiju pārstāvjus neierobežo amatpersonas statuss. Sanita Osipova īpaši akcentēja to, ka ikvienai tiesu sistēmā strādājošai personai ir jābūt pilsoniski drosmīgai. Viņa teica, lai veidotu tiesisku valsti, nereti iznāk nostāties pret sabiedrības un pat kolēģu viedokli, tas nozīmē, ka likumpaklausība prasa ne tikai juridiskas zināšanas, bet arī pilsonisko drosmi.
Runas noslēgumā Sanita Osipova aicināja advokātus apzināties izvēlētās profesijas īpašo misiju, izmantot runas brīvību un būt pilsoniski drosmīgiem, jo tikai tā kopīgiem spēkiem varēs stiprināt Latviju kā demokrātisku tiesisku valsti.
