Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.
Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis
Bezdarba līmeņa datu avots CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3 %, bet privātajā sektorā – 2,5 %.
Vidēji valstī aizņemto darbvietu skaits valstī 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 9,5 tūkst. jeb 1,1 %, privātajā sektorā – par 8,5 tūkst. jeb 1,4 %, sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb. 0,3 %.
Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem
|
Vidēji 2017. gadā, tūkst. |
Vidēji 2018. gadā, tūkst. |
Pārmaiņas, % |
|
|
Brīvās darbvietas pavisam |
17,0 |
22,7 |
33,4 |
|
Privātajā sektorā |
10,9 |
15,9 |
45,3 |
|
Sabiedriskajā sektorā |
6,1 |
6,8 |
12,0 |
|
Aizņemtās darbvietas pavisam |
895,7 |
905,2 |
1,1 |
|
Privātajā sektorā |
606,7 |
615,2 |
1,4 |
|
Sabiedriskajā sektorā |
289,1 |
290,0 |
0,3 |
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā
– 3 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem un kalpotājiem. Savukārt brīvo darbvietu skaits gada laikā ir samazinājies vadītāju pamatgrupā.
Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
2018. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 % un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %.
Aizņemto un brīvo darbvietu skaits pa saimniecisko darbību veidiem
|
Vidēji 2017. gadā |
Vidēji 2018. gadā |
|||||
|
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
|
|
Pavisam |
17,0 |
895,7 |
1,9 |
22,7 |
905,2 |
2,4 |
|
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) |
0,3 |
21,7 |
1,3 |
0,3 |
21,8 |
1,5 |
|
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) |
0,0 |
2,8 |
0,9 |
0,1 |
3,0 |
2,1 |
|
Apstrādes rūpniecība (C) |
2,6 |
112,2 |
2,3 |
3,4 |
113,0 |
2,9 |
|
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) |
0,3 |
13,3 |
1,8 |
0,2 |
12,3 |
1,8 |
|
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) |
0,2 |
7,9 |
2,1 |
0,2 |
7,8 |
2,5 |
|
Būvniecība (F) |
1,3 |
58,1 |
2,3 |
2,2 |
62,4 |
3,5 |
|
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) |
2,2 |
145,2 |
1,5 |
4,2 |
143,9 |
2,8 |
|
Transports un uzglabāšana (H) |
1,6 |
77,0 |
2,0 |
2,1 |
76,1 |
2,7 |
|
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) |
0,7 |
32,9 |
2,0 |
1,1 |
34,7 |
3,2 |
|
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) |
0,7 |
32,1 |
2,0 |
0,7 |
34,4 |
1,9 |
|
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) |
0,4 |
18,2 |
2,0 |
0,4 |
17,3 |
2,1 |
|
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) |
0,4 |
27,5 |
1,3 |
0,3 |
27,8 |
1,1 |
|
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) |
0,3 |
41,4 |
0,8 |
0,4 |
42,0 |
0,9 |
|
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) |
0,7 |
38,0 |
1,7 |
0,8 |
39,0 |
2,1 |
|
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) |
3,1 |
63,5 |
4,6 |
3,3 |
64,2 |
4,9 |
|
Izglītība (P) |
0,7 |
98,6 |
0,7 |
0,8 |
98,2 |
0,8 |
|
Veselība un sociālā aprūpe (Q) |
1,5 |
66,2 |
2,2 |
1,8 |
67,9 |
2,6 |
|
Māksla, izklaide un atpūta (R) |
0,2 |
24,9 |
0,9 |
0,2 |
25,4 |
0,9 |
|
Citi pakalpojumi (S) |
0,1 |
14,1 |
0,6 |
0,1 |
14,1 |
0,8 |
2018. gadā augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,8 % no visām darbvietām reģionā jeb 14,3 tūkst., savukārt zemākais – Vidzemes reģionā (1,3 % jeb 0,8 tūkst.).
Informāciju par aizņemtajām un brīvajām darbvietām sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.
2018. gada 4. ceturkšņa beigās Latvijā bija 21,3 tūkst. brīvo darbvietu, bet to īpatsvars no visām darbvietām – 2,3 %. Savukārt Lietuvā no visām darbvietām brīvas bija – 1,3 %, bet Igaunijā – 1,8 %.
Salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, brīvo darbvietu skaits pieauga par 3,8 tūkst. jeb 21,4 %, bet, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, tas samazinājās par 1,4 tūkst. jeb 6 %.
Absolūtās izmaiņas un izmaiņas procentos aprēķinātas no datiem, kas nav pārvērsti tūkstošos.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Brīvo darbvietu īpatsvaru aprēķina procentos, dalot brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās ar kopējo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās (aizņemtās + brīvās darbvietas).
Datus par aizņemtajām un brīvajām darbvietām iegūst no komercsabiedrību, individuālo komersantu, valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu iesniegtajiem ceturkšņu statistiskas pārskatiem, kā arī no administratīvajiem datu avotiem. No zemnieku un zvejnieku saimniecībām iekļauj tikai tās, kurās nodarbināto skaits ir 50 un vairāk.
Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50 %, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk.
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības.
