Novērtējumā identificētajām teritorijām laikā no 2019. gada līdz 2020. gada sākumam tiks izstrādātas vai atjaunotas plūdu postījumu un plūdu riska kartes, kā to paredz Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību un Ūdens apsaimniekošanas likums. Plūdu riska kartes nodrošinās Plūdu riska pārvaldības plānu sagatavošanu, kā arī Pretplūdu pasākumu programmas izstrādi, kas turpmāk ļaus samazināt plūdu risku iedzīvotājiem, potenciālajiem piesārņojuma avotiem un citiem objektiem.
Latvijā ir uzskaitīti vairāk nekā 2000 km2 applūstošo platību, kas veido 3,4 % no valsts teritorijas. Daļā no šīs teritorijas iespējami katastrofāli plūdi. Applūstošajās teritorijās atrodas lauksaimniecības zemes, apdzīvotas vietas ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju un infrastruktūras blīvumu, nozīmīgas hidrotehniskās būves (piemērām, Daugavas HES kaskāde) u.c.
Apkopojot informāciju par vēsturiskajiem un pēdējos gados notikušajiem plūdiem un to izplatību, kā arī, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, novērtējumā 2019.-2024. gadam identificētas 5 jaunas nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijas (Mazās Juglas upes paliene, Daugavas upe no Daugavpils līdz Līvāniem, Valmiera, Skrunda un Lielupes augšteces paliene).
Tādējādi Latvijā apzinātas 30 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas. Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, noteiktas arī 2 potenciālas plūdu riska teritorijas (Līvānu pilsēta un Daugavas Sakas sala), kurām tiks veikts papildu novērtējums pēc plūdu postījumu un riska karšu izstrādes, lai precizētu, vai nepieciešams tās iekļaut nacionālās nozīmes plūdu riska teritoriju sarakstā.
Plūdu risks ir plūdu iestāšanās varbūtība kopā ar to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Novērtējumā 2019.–2024. gadam noteikts plūdu riska indekss, kas aprēķināts, balstoties uz plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaitu, zaudējumiem saimnieciskajai darbībai un īpašumam, kā arī apdraudējuma novērtējumu sociālā riska grupām.
Plašāk ar novērtējumu aicinām iepazīties šeit.
