DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. decembrī, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Tuvojas jauna ēra enerģētikā ES un Latvijā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā piektdien, 7. decembrī, organizē diskusiju par vienu no sarežģītākajiem dokumentu kopumiem, kas virzīts cauri Eiropas institūcijām, un jebkad nozīmīgākajiem likumiem virzībā uz Eiropas enerģētikas tirgu - dēvētiem arī par “Ziemas pakotni”.

“Ziemas pakotne” tuvojas galīgās pieņemšanas brīdim. Par vairākiem nozīmīgākajiem likumprojektiem jau panākta abu Eiropas Savienības (ES) likumdevēju - Eiropas Parlamenta un ES Padomes (dalībvalstu ministri) vienošanās.

Savukārt par Eiropas elektrības tirgus uzbūves likumu abi ES likumdevēji vēl diskutē, turklāt visa Eiropas Parlamenta vārdā ar ES Padomi sarunas par šo likumprojektu ved Latvijas eiropalramentārieties Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”/ETP).

Provizoriski nākamais raunds būs noslēdzies īsi pirms diskusijas, kas notiks piektdien, 7. decembrī, no plkst. 11:00 līdz 12:30, ES mājā (Aspazijas bulvāris 28, Rīgā).

Mediju pārstāvji laipni aicināti klātienē: TV / foto / jautājumu - atbilžu iespējas.

Dalību diskusijā apstiprinājuši K.Kariņš (strādā EP atbildīgajā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā), Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas, “Latvenergo” pārstāvji u.c. enerģētikas eksperti.

Diskusijas pamata tēmas:

  • Ko “Ziemas pakotne” dos Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmējiem?
  • Vai Latvijai būs viegli izpildīt ambiciozos mērķus?
  • Kādi vēl likumi gaidāmi Eiropas enerģētikas jomā?
  • Kādi ir interešu grupu pārstāvju ieteikumi nākamajiem soļiem Eiropas enerģētikas politikā?

ZIEMAS PAKOTNE - svarīgākie likumprojekti un to statuss

Novembra plenārsesijā Eiropas Parlaments apstiprināja 3 svarīgus likumus:

  1. Enerģētikas efektivitātes uzlabošanai valstīm no 2021. līdz 2030.gadam katru gadu būs jāietaupa 0,8% (kopējais energoefektivitātes mērķis - 32,5%). Šī prasība veicinās ēku renovāciju un efektīvāku tehnoloģiju izmantošanu.
  2. Tāpat līdz 2030.gadam 32% enerģijas jābūt no atjaunojamajiem resursiem, tai skaitā - 14% no transporta degvielas. Tā kā “viszaļākā” enerģija ir neizmantota enerģija, pirmais princips šī ambiciozā mērķa sasniegšanā ir energoefektivitāte.
  3. Lai ieviestu patiesu Enerģētikas savienību, dalībvalstīm būs jāizstrādā integrēti nacionālie enerģijas un klimata plāni, pirmais - jau līdz 2019. gada beigām. Pirmo reizi ES dalībvalstīm uzlikts par pienākumu palīdzēt cilvēkiem, kas atrodas enerģētiskajā nabadzībā.

Otrs ES likumdevējs - ES Padome - jau piekritusi šiem plāniem.

Savukārt EP un ES Padome vēl diskutē par citu svarīgu “Ziemas pakotnes” likumu - par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi. Tas stiprinās konkurenci, paredz atteikšanos no regulētajām cenām un valstu robežu aizliegumiem tirgot elektrību, kā arī ierobežos tirgu kropļojošās subsīdijas, lai patērētājs būtu ieguvējs un izmaksas samazinātos.

Latvijas EP deputāts Krišjānis Kariņš visa Eiropas Parlamenta vārdā ved sarunas par šo likumu.

Eiropas vēlēšanas 2019

Eiropas Parlaments (EP) ir Eiropas Savienības (ES) pilsoņu pārstāvis, vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. Šī EP sasaukuma pilnvaru termiņš drīz noslēgsies (2019. gada vidus). Nākamās Eiropas vēlēšanas Latvijā - 2019. gada 25. maijā. Ieplāno un ieskaties www.šoreizesbalsošu.eu !

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI