Organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti norāda, ka daļa informācijas par Saeimas darbu jau ir publiski pieejama, tomēr pastāv arī vairākas problēmas. Informācija var būt grūti pieejama – vai nu grūti atrodama mājas lapā, vai arī ir speciāli jāpieprasa, iesniedzot atsevišķu iesniegumu. Cita problēma ir, ka Saeimas mājas lapā pieejamie dati nav nodrošināti atvērto datu formā* – piemēram, dati par Saeimas komisiju sēžu apmeklējumu vai dati par Saeimas budžetu. Tas apgrūtina šo datu tālākizmantojamību. Un daļa informācijas par deputātu darbu netiek apkopota vispār – piemēram, Saeimas komisiju sēžu protokolos netiek norādīti deputātu individuālie balsojumi par likumprojektu.
Saeimas darba atklātības veicināšanai organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti ierosina:
- Nodrošināt informāciju – t.sk. atvērto datu formātā – par:
- deputātu balsojumiem;
- likumprojektiem, par kuriem deputāti Saeimas plenārsēdēs un Saeimas komisiju sēdēs ir balsojuši “atturas”;
- deputātu dalību Saeimas plenārsēdēs un komisiju sēdēs;
- par deputātiem saņemtajām sūdzībām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un to izskatīšanas rezultātiem;
- deputātu likumpārkāpumiem (ja tādi ir bijuši);
- deputātu un Saeimā strādājošo amatpersonu deklarācijām;
- deputātu iesniegtajiem likumprojektiem;
- deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam;
- deputātu uzstāšanās biežumu Saeimas sēžu debatēs;
- kuriem likumprojektiem kuri deputāti bijuši referenti.
- Nodrošināt datus par parlamenta budžetu un tā izlietojumu.
- Nodrošināt datus par visiem Saeimas darbiniekiem un viņu amatiem kopējā Saeimas organigrammā jeb struktūrā.
- Nodrošināt ērtu pieeju Saeimas un Saeimas komisiju sēžu darba kārtībām, t.sk. paredzot brīdinājuma sistēmu, kas lietotājam proaktīvi paziņotu par to, ka Saeimas komisijā vai Saeimā tiks skatīts lietotāju interesējošs likumprojekts.
- Publicēt Saeimas komisiju sēžu audioierakstus internetā.
Organizācijas un aktīvisti uzsver, ka 2017.gadā Latvijā parlamentam uzticējās (vai drīzāk uzticējās) tikai 20 % iedzīvotāju, bet vidēji ES – 36 % (Eurobarometer dati, 2017.gads). Turklāt Saeima šajā rādītājā “zaudē” ne tikai citu valstu parlamentiem, bet arī Latvijas valdībai (Saeimas 20 % pret Ministru kabineta 28 %).
Informācijas pieejamība par Saeimas un deputātu darbību ietekmē iedzīvotāju uzticību parlamentam un attieksmi pret demokrātiju kopumā. Tādēļ organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti aicina Saeimu atbildīgi izturēties pret pienākumu iespējami labākā veidā informēt valsts iedzīvotājus par parlamenta darbību!
* Atvērtie dati ir noteiktā tehniskā un likumiskā veidā digitāli apkopoti dati, kas ir brīvi pieejami un kurus var izmantot jebkurš. Atvērtajiem datiem ir potenciāls pārvarēt birokrātijas šķēršļus un veicināt pārvaldes efektivitāti, vienlaikus nodrošinot atbildīgu informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem.
