AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Ivars Bičkovičs
Tieslietu padomes priekšsēdētājs
08. septembrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes

Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna Latvijas tiesnešu konferencē

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Latvijas simtgades atzīmēšana šajā gadā nebūtu iedomājama, ja 1918.gada nogalē nekavējoties pēc neatkarības pasludināšanas nebūtu izveidota tiesu sistēma. Tā tika radīta ātri un ar stipriem pamatiem.

Bija nepieciešamas vien dažas nedēļas, lai 1918.gada 6.decembrī pieņemtu Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, kas noteica jaunās valsts tiesu sistēmu. Gada nogalē – decembrī – Pagaidu valdība iecēla senatorus, faktiski izveidojot Latvijas tiesu kasācijas instanci – Senātu.

Domājams, ka tik liela cieņa un pietāte pret Latvijas pirmskara laika Senātu mūsdienās tiek izrādīta ne tikai pateicoties senatoru izcilajam darbam jurisprudencē, bet arī personību spožumam un pilsoniskai drosmei.

Mēs varam lepoties ar daudzām lietām – ar to, cik izlēmīgi bija mūsu senči, proklamējot Latvijas Republiku un arī to aizstāvot. Ar to, cik pašaizliedzīgi daudzi juristi, tiesneši, senatori iesaistījās savas valsts izveidē un demokrātisko institūciju nostiprināšanā.

Ne velti Kristapa Valtera, Kārļa Ducmaņa, Augusta Lēbera un citu senatoru devums Latvijas jurisprudencei, kā arī dzīvesstāsti, no kuriem daļa izvērtās traģiski, ir kļuvuši par nozīmīgiem pieturas punktiem un pamatu jaunām publikācijām un pētījumiem.

Savukārt atskatoties uz 90.gadu sākuma notikumiem jurisprudencē, tos var dēvēt par “otro piedzimšanu”, kurā katra izdarītā izvēle formēja tālāko tiesību sistēmas attīstību: gan attiecībā uz pirmskara Latvijas juristu atziņu celšanu gaismā, gan būtiskāko tā dēvētā “Latvijas laika” likumu pēctecības nodrošināšanu un darbības atjaunošanu.

Būtībā no jauna atsākot tieslietu sistēmas izveidi, mēs pēdējā ceturtdaļgadsimtā esam paveikuši ļoti daudz, sperot daudzus fundamentālus tieslietu sistēmas sakārtošanas soļus, no kuriem minēšu vien dažus.

1) mūsu – tiesnešu – pamatlikums: likums “Par tiesu varu”, pieņemts 1992.gadā, un, lai gan niansēs bieži grozīts, pašos pamatos atzīstams par stabilu pamatu mūsu valsts tiesiskās sistēmas darbībai un attīstībai;

2) trīspakāpju tiesu sistēmas izveidošana 1995.gadā;

3) administratīvo tiesu izveidošana un darbība, viešot skaidrību daudzos valststiesību problēmjautājumos ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības līmenī;

4) 2016.gadā gadā pabeigtā pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu ieviesusi skaidrāku un efektīvāku lietu izskatīšanas mehānismu Latvijā;

5) šogad pabeigtā tiesu teritoriālā reforma.

Salīdzinoši jauns institūts Latvijas pastāvēšanas un tiesu varas neatkarības kontekstā ir Tieslietu padome.  

Savos pirmajos astoņos darbības gados Tieslietu padome kā koleģiāla institūcija veidojusi un attīstījusi dialogu par tiesnešu lomu mūsdienu demokrātiskā valstī, kā arī aizstāvējusi un paudusi tiesu varas nostāju dažādos jautājumos. Daži piemēri: analīze par tiesneša amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību; plānotā reforma zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanai rajonu (pilsētu) tiesās; diskusija par “advokātu procesa” ieviešanu; viedoklis par lietu nodošanas citām tiesām aspektiem; tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma problemātika, šajā gadā veiktais vērtējums par maksātnespējas procesu izskatīšanu tiesās un daudzi citi.

Tieslietu padome ir arī pieņēmusi Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas, kas jau veiksmīgi tiek ieviestas Latvijas tiesās.

Kā ilgtermiņā īpaši būtisku mūsu darba rezultātu, kas nākotnē būs vērā ņemams tieslietu sistēmas attīstības stimuls, gribētu atzīmēt tiesnešu karjeras jautājumu nodošanu pašas tiesu varas, Tieslietu padomes kompetencē. Domāju, ka nākotnē šis solis pozitīvi ietekmēs tiesnešu neatkarības pašnovērtējumu un arī veicinās atklātas un konkrētas diskusijas tiesu varas iekšienē par visiem tiem problēmjautājumiem, ar ko savā ikdienas darbā saskaras tiesneši.

Šis gads tieslietu sistēmas darbībā bijis vēsturisks arī ar jau pieminētās tiesu teritoriālās reformas pabeigšanu. Tomēr šī pabeigtība būs tikai relatīva līdz brīdim, kamēr mēs nebūsim izveidojuši strukturāli vienotu un uz vienotiem principiem (specializācijā, lietu sadalē) funkcionējošu sistēmu.

Savukārt kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlos uzsvērt to darbu, ko veicam, nodrošinot mūsu nolēmumu maksimālu pieejamību. Kvalitatīvs nolēmums šodien nav iedomājams bez normatīvā regulējuma izsvērtas piemērošanas, kā arī bez tiesu prakses atziņu jeb kā ierasts teikt – judikatūras – ievērošanas. Šādu pienākumu gan tieši uzliek procesuālie likumi, gan netieši tāds izriet no tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas.

Tiesu prakses apkopojumi ir darba instruments visiem tiesnešiem. Ikviens no Jums ir aicināts vērtēt un vērst mūsu uzmanību uz vienu vai otru prakses jautājumu, kurā būtu lietderīgi apkopot tiesu atziņas vai pētīt pastāvošo praksi.

Tagad daži vārdi par mūsu darba starptautisko dimensiju.

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij aktīvi jāseko līdzi tajā notiekošajiem integrācijas procesiem, arī tieslietu, tiesiskās sadarbības jomās. Tāpat mums pašiem jābūt uzticamiem partneriem citu Eiropas Savienības valstu kolēģiem. Jāatceras arī, ka tieslietu sistēmas raita, kvalitatīva un caurskatāma darbība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai Latvija šodien varētu izmantot visas tās ekonomiskās priekšrocības, ko dod dalība ES iekšējā tirgū. Tādējādi Jūsu katra darbs ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Kā svarīgs mūsu darba novērtējums un atskaites punkts ir ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), kurā analizēta un salīdzināta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība ES dalībvalstīs.

Saskaņā ar šā gada ziņojumu vidējie lietu izskatīšanas termiņi visās trīs tiesu instancēs 2016.gadā civillietu un komerclietu jomā Latvijā bijuši vidēji labi un stabili (līdzīgi Somijai).

Tāpat mums kā tieslietu sistēmai kopumā nav raksturīga ilgstoša lietu glabāšana skapjos – tā piemēram, neizskatīto administratīvo lietu uzkrājums Latvijas tiesās ir viens no zemākajiem ES (pirmajā instancē uz 100 iedzīvotājiem). Neizskatīto civillietu skaita ziņā (uz 100 iedzīvotājiem) Latvija ierindojas labā līmenī – 11.vietā. Šā gada Ziņojumā Latvija ir izcelta kā viena no piecām ES valstīm (līdzās Čehijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai), kurās elektroniski var iesniegt prasības pieteikumu tiesā un sekot līdzi tiesvedības gaitai.

Kā pagātnes un arī nākotnes rūpju tēmu jāpiemin jau iepriekš apspriesto tiesu neatkarības subjektīvās uztveres aspektu. Jaunākie Eurobarometer pētījuma rezultāti parādījuši, ka 47% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka Latvijas tiesu sistēma ir neatkarīga.

Šis rādītājs ir zemāks nekā citās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Uzticības līmenis tiesu varai ir saistīts ar sabiedrības ticību valsts institūcijām kopumā. Tādēļ tas ir visām valsts varām kopīgi risināms jautājums un, iespējams, viens no stratēģiski svarīgākajiem.

Kā pozitīvu attīstības tendenci te gribētu minēt šovasar klajā nākušajā ENCJ (Eiropas Tieslietu padomju asociācijas) pētījumā konstatēto skaidro tendenci: lielākajā daļā Eiropas valstu (arī Latvijā) uzticība tiesu varai ir augstāka nekā citiem valsts varas atzariem.

Domājot par nākotnes uzdevumiem un izaicinājumiem, jāatzīmē, ka šī gada diskusiju dinamika gan Tieslietu padomē, gan parlamentā, gan arī masu medijos rādīja, ka aizvien lielāka sabiedrības uzmanība tiek pievērsta tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbam. Īpaši tas attiecas uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, bet arī uz Tiesnešu disciplinārkolēģiju un Ētikas komisiju. Nākotnē šo institūciju loma un arī atbildība par tieslietu sistēmas attīstību tikai pieaugs. Tādēļ ir būtiski, ko mēs ievēlēsim ne vien Tieslietu padomes, bet arī pašpārvaldes institūciju sastāvā.

Savukārt Tieslietu padome savā jau daļēji atjauninātajā sastāvā turpinās darbu pie tādām būtiskām šogad aizsāktām tēmām kā tiesnešu kandidātu atlase, tiesu priekšsēdētāju atlase, tiesnešu profesionālās darbības (ārpuskārtas) izvērtēšana, specializācija un lietu sadale tiesās.

Šajā darbā Tieslietu padomes vadmotīvs būs Satversmes 92. pantā garantētais – ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Mūsu sistēmiskā un individuālā profesionālā neatkarība savukārt ir ārkārtīgi svarīgs šo tiesību garants. Tādēļ, kad mēs savā darbā aizstāvam līdzsvaru un kompetenču sadalījumu varu starpā un pieprasām tieslietu sistēmas optimālai funkcionēšanai nepieciešamos līdzekļus, mēs to nedarām savtīgu interešu vārdā, bet domājot par to, kā sabiedrības labā spēsim veikt to, ko mums par pienākumu uzliek likums un Satversme.

Aicinu arī katru no Jums personīgi atcerēties, ka katrs tiesnesis tiesas zālē ir Latvijas tieslietu sistēmas seja visiem tiem cilvēkiem, kas ir vērsušies tiesā un bieži vien tur nonākuši vienīgo reizi dzīvē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU