LRAA atgādina, ka pirms gada ir notikusi politiskā izšķiršanās par labu tam, lai ieviestu finanšu nodrošināšanu, tāpēc nebūtu atbildīgi no tās atkāpties īsi pirms pieņemtā lēmuma stāšanās spēkā.
“Atkritumu apsaimniekošanas nozares sakārtošanā ir jāīsteno sistemātiska pieeja, tai skaitā arī politikas īstenošanā. Atkāpšanās no pieņemtā lēmuma neliecinās par atbildīgu un plānotu pārvaldi. Finanšu nodrošinājuma sistēmas iedarbināšana ir svarīgs solis, lai turpinātu kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu, jo tas disciplinēs pašus tirgus dalībniekus, kuriem būs motivācija izturēties atbildīgāk pret savām saistībām,” norāda Tīna Lūse, Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja.
Asociācijas ieskatā nebūtu korekti uzraudzības kapacitāti jaukt ar finanšu nodrošinājumu, jo tie ir divi atsevišķi vērtējami sistēmas elementi. Uzraudzību veic par budžeta līdzekļiem un darbs pie tās stiprināšanas ir jāturpina, tai skaitā, pašiem uzņēmējiem kļūstot par atbildīgu partneri valstij. Savukārt finanšu nodrošinājums darbojas kā garantija brīdī, kad uzņēmēji nepilda savas saistības. Tādā gadījumā valstij nav jāmēģina iegūt līdzekļi seku novēršanai no sodiem un jāgaida maksātnespējas procesu rezultāts.
Lai gan licencēšana var darboties kā sistēmas sakārtošanas mehānisma veids, tomēr LRAA uzskatā šobrīd saprātīgākais rīcības plāns būtu iedarbināt finanšu nodrošinājuma mehānismu, to kādu laiku izvērtēt, analizējot arī tā trūkumus, iespējams, pēc laika atgriežoties arī pie alternatīviem risinājumiem.
“Ir skaidrs, ka ikviens jauns regulējums var radīt neskaidrības, tāpēc tajā paredzēts arī pārejas periods. Tas noteikts līdz gada beigām, un šis laiks ir pietiekams, lai atrisinātu visas radušās neskaidrības. Savlaicīga Ministru kabineta noteikumu izstrāde būtu tikai apsveicama un arī visnotaļ veicināma nākotnē, tomēr nebūtu arī korekti tāpēc sagraut procesu, kurā gada garumā ieguldīts darbs un kurš ir pietuvojies savai fināla fāzei,” skaidro Tīna Lūse, LRAA vadītāja.
