Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa.
"LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību," pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vienlaikus jāņem vērā, ka tas var būt tikai pagaidu risinājums, lai saglabātu sociālo mieru un nedrīkst pieļaut, ka šāds pagaidu piedāvājums saglabājas nenoteiktu laika periodu.
Mazajam biznesam būtisks ir vienkāršs un speciāli tam sagatavots nodokļu režīms, kura pamatprincipi jānoteic, gatavojot Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. - 2021. gadam.
"Mazie un vidējie uzņēmumi ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, tāpēc ir nepieciešams domāt par tādu nodokļu režīmu, kas motivē uzņēmīgus cilvēkus uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību un ar laiku sniegt arvien būtiskāku ieguldījumu tautsaimniecībā," saka L. Meņģelsone, uzsverot, ka MUN režīms savulaik tika ieviests kā krīzes laika risinājums.
L. Meņģelsone norāda uz nepieņemamo veidu, kā patlaban tiek gatavotas izmaiņas nodokļu režīmā, jo netiek ievērots ne ilgtspējas, ne prognozējamības aspekts. Izmaiņas likumā pat vēl nav oficiāli pieņemtas, lai gan tām ir jāstājas spēkā jau pēc dažām nedēļām, līdz ar to ne uzņēmumiem, ne arī valsts iestādēm nav pietiekami daudz laika sagatavoties to ieviešanai.
Maija Pētermane
LDDK Komunikācijas un korporatīvās
sociālās atbildības politikas vadītāja
