Sertificētu mediatoru dežūras tiesā paredzētas katru darba dienu no plkst. 10.00 - 15.00. Tāpat plānots iesaistīt arī tiesas konsultantu - saņemot pieteikumu tiesā, puses tiks aicinātas uzreiz izmanot iespēju un doties uz mediācijas konsultāciju.
Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā.
Tiesas ieteiktā sertificēta mediatora bezmaksas konsultācija jau ir pieejama Rīgas rajona tiesas telpās (Lomonosova ielā 10, Rīgā), Rīgas rajona tiesā Siguldā (Šveices ielā 27, Siguldā), Rīgas rajona tiesas tiesu namā Jūrmalā (Zigfrīda Meierovica prospektā 1A, Jūrmalā), Jelgavas tiesā (Dambju ielā 12, Jelgavā) un Valmieras rajona tiesā (Garā ielā 5, Valmierā).
Pilotprojekta laikā no 15. septembra līdz 15. novembrim uzsākti jau 7 mediācijas procesi.
Kopumā šogad sertificēti mediatori snieguši vairāk kā 300 konsultācijas. No tām aptuveni 67% saistītas ar ģimenes strīdiem, bet 9.9% ar komercstrīdiem. Uzsākti vairāk kā 80 mediācijas procesi. No pabeigtajiem procesiem vairāk kā 50% noslēgušies ar pušu vienošanos, bet 20% ar daļēju vienošanos.
Papildu informācija:
Uzsākt mediāciju vai tiesāties, - tā ir pušu brīvprātīga izvēle. Gadījumā, ja puses izlems uzsākt mediācijas procesu, bet tiesas process jau būs uzsākts, likums noteic tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad tiesā būs saņemts apliecinājums par mediācijas rezultātu, bet šis laiks nevar būt ilgāks par 6 mēnešiem. Turklāt, ja mediācijas rezultātā tiks panākta abpusēja vienošanās un lietā tiesvedība izbeigta sakarā ar pušu izlīgumu vai prasības atsaukšanu, Civilprocesa likums paredz iespēju saņemt iemaksātās valsts nodevas atmaksu 50% apmērā.
Mediācija ir brīvprātīgs un strukturēts sadarbības process, kas vērsts uz konflikta atrisināšanu. Mediācijas process ļauj strīda pusēm izprast savas patiesās vajadzības un intereses, kā rezultātā ir iespējams sasniegt rezultātu, kurā abas puses ir guvušas savu interešu un vajadzību apmierinājumu. Šāds rezultāts ne vienmēr ir panākams tiesājoties, kur strīda risinājuma iespējas ir atkarīgas no pušu pieteiktajām prasībām. Īpaši ģimenes strīdos, kuros ir iesaistīti bērni, svarīgi ir mediācijas ceļā ļaut konfliktējošajām pusēm atjaunot savstarpējo komunikāciju, tādējādi radot iespēju arī turpmāk kopīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Ģimenes konfliktos šāda iespēja ir īpaši būtiska, jo atstāj ietekmi ne tikai uz konkrēto pāri, bet arī uz viņu bērniem.
Ksenija Vītola
Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja
