Latvijas Ārpolitikas institūts nāk klajā ar savu jaunāko grāmatu – "Baltijas Jūras reģions: cietās un maigās varas aspekti".
Kopš Aukstā kara, Baltijas jūras reģions ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, un ir paredzama šo pārmaiņu turpmāka attīstība. Grāmata piedāvā dažādu autoru viedokļu kopumu, kas novērtē reģiona pašreizējo situāciju gan militārā, gan nemilitārā kontekstā īpašu uzmanību pievēršot NATO Varšavas samita lēmumiem 2016. gada jūlijā, valstu infrastruktūras starpsavienojumiem un sabiedriskajai drošībai.
22. novembrī, plkst. 14.00 Latvijas Ārpolitikas institūts laipni aicina pievienoties publiskajai diskusijai – " Baltijas Jūras reģions: cietās un maigās varas aspekti" un grāmatas ar tādu pat nosaukumu prezentāciju viesnīcā Bergs, Rīgā, Elizabetes 83/85, Stikla zālē.
Pasākumam reģistrējies: https://goo.gl/TzObn5
Eksperti divos paneļos diskutēs par cietās un maigās varas instrumentiem. Pirmā paneļa diskusijā analizēsim Baltijas Jūras reģiona militāro drošību, īpaši pēc NATO Varšavas samita aizvadītās vasaras jūlijā, kas no tā laika ir mainījies un kā tas ir ietekmējis NATO dalībvalstis reģionā. Otrā paneļa diskusija tiks veltīta ne-militārās drošības jautājumiem – enerģētikai, transportam, sabiedriskajai drošībai un ar to saistītajiem aspektiem.
Grāmata apkopo dažādu autoru viedokļus attiecībā uz dažādiem aspektiem, tostarp: Kādu ietekmi uz Baltijas jūras reģionu atstāj NATO Varšavas samita rezultāti? Noturīga ierobežošana, nenoturīga ierobežošana, reģionāls konflikts, drošības dilemmas mazināšanās vai būtiski sarežģījumi NATO un Krievijas attiecībās? Kā attīstās Baltijas jūras reģiona infrastruktūra enerģētikas un transporta jautājumos? T. Janeliūnas un K. imkūnaite no Lietuvas skaidro, kāpēc Klaipēdas š idrinātās dabas gāzes termināls, kaut arī vienpusēja lēmuma rezultāts, nesīs labumu visam reģionam. Savukārt V. Vēbels no Igaunijas analizē " ail Baltica" kā mēģinājumu balansēt starp lielāku drošību un nepārtrauktām dotācijām. Kādi ir citi potenciālie maigās drošības aspekti reģionā? B. Sundelius no Zviedrijas aicina veidot pasākumus visas sabiedrības ietverošiem pasākumiem – kā sagatavoties un atgūties no dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, kā samazināt citas iekšējās un pārrobežu ievainojamības? Savukārt G. eire no Latvijas izvērtē Baltijas valstu sabiedrību noturībspējas izaicinājumus, kuru lielākā daļa joprojām ir saistīti ar Padomju Savienības mantojumu un Krievijas politiku Postpadomju telpā.
Eksperti uzsver, ka būtisks drošības aspekts ir ne tikai Baltijas Jūras reģiona militārā, politiskā un ekonomiskā sadarbība, bet gan sabiedriskā drošība, ar vienotiem mēr iem un interesēm. Kā mēs to vērtējam paši?
Šī grāmata ir lielisks apliecinājums veiksmīgai sadarbībai starp Latvijas Ārpolitikas institūtu, NATO Publiskās diplomātijas nodaļu, Friedrich-Ebert-Stiftung fondu un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.
*Diskusija norisināsies angļu valodā.
Sintija Broka
Latvijas Ārpolitikas institūts
