Pētījums veikts Eiropas Sociālā fonda projekta Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem integrācija nodarbinātībā un sabiedrībā ietvaros.
Pētījuma mērķi bija noteikt profesijas cilvēkiem ar smagu I un II grupas invaliditāti atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, noteikt darba tirgū nepieciešamās prasmes cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Pētījuma rezultātā identificētas profesijas, kuras darba devējs būtu gatavs deleģēt personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, kā arī prasmes, kādas būtu nepieciešamas darba tirgū.
Pie profesijām, kuras darba devējs būtu gatavs deleģēt cilvēkiem ar invaliditāti, visbiežāk minēts datu ievades operators, palīgstrādnieks, sētnieks, grāmatveža palīgs, lietvedis – uzskaitvedis un datorsistēmu tehniķis, savukārt pie prasmēm, kas būtu nepieciešamas cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem integrācijai nodarbinātībā – preču izvietošana tirdzniecības zālē, preču komplektēšana, ratiņu stumšana lielveikalā, kafijas sagatavošana, dārzeņu mizošana, preču kraušana noliktavā, preču marķēšana, etiķešu līmēšana, trauku mazgāšana, veļas gludināšana, locīšana un šķirošana, dokumentu kopēšana, dežurēšana, šūšana, koka apstrāde, adīšana, sveču liešana, klūdziņu pīšana, iesaiņošana, garderobista pienākumu veikšana, kā arī dažādi uzkopšanas darbi.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, cilvēkiem ar smagu invaliditāti izstrādās un ieviesīs 5 jaunas, darba tirgus pieprasījumam atbilstošas profesionālās izglītības programmas. Lai veicinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos darba tirgū, projekta ietvaros plānots izveidot prasmju sertificēšanas sistēmu un ieviest 35 darba tirgus vajadzībām atbilstošas neformālās prasmju apmācības programmas. Pēc profesionālās izglītības programmas apguves cilvēki ar smagu invaliditāti iegūs profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, savukārt cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem – sertifikātu par apgūtajām prasmēm.
Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros projektā iesaistītie varēs ne tikai apgūt profesionālās un neformālās izglītības programmas, bet arī piedalīties pasākumos darbspēju saglabāšanai un uzlabošanai (sociālā rehabilitācija) un saņemt atbalstu darba vietas atrašanai. Paredzētas arī konsultācijas darba devējiem par projekta mērķa grupas dalībnieku iesaisti darbā.
Profesionālās rehabilitācijas laikā nodrošinās saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, papildu nodrošinot izmitināšanu un ēdināšanu.
Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā ir strauji pieaudzis cilvēku ar invaliditāti skaits. Fiziska un garīga rakstura traucējumi un invaliditāte kalpo par iemeslu tam, ka cilvēkiem ir lielas grūtības iesaistīties aktīvā darba meklēšanā dažādu iemeslu dēļ, tādējādi neļaujot pašiem sevi nodrošināt un veicinot nevienlīdzību.
Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja
