Izskatot jautājumu par Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija sēdes protokola (prot. Nr.36 45.§) "Noteikumu projekts "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2015. un 2016. gadam"" 6.punkta izpildi, tika nolemts uzdot Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Zemkopības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas tiks izskatīti Ministru kabinetā valsts budžeta 2016. gadam likumprojektu paketē.
Lai to īstenotu, lauku zemēm ārpus pilsētu teritorijām nodokļa vajadzībām noteiks speciālo vērtību. Pēc vienotiem principiem un uz tirgus informācijas pamata noteiktās kadastrālās vērtības, kas izmantojamas arī citām vajadzībām, lauku īpašumiem netiks mainītas. Speciālo vērtību ārpus Kadastra informācijas sistēmas, bet, izmantojot sistēmā reģistrētos datus par zemes vienību, Valsts zemes dienests aprēķinās un nodos pašvaldībām.
Aprēķinot speciālo vērtību, netiks pieļauts vērtības pieaugums, kas lielāks par 20%, tādējādi ierobežojot nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.
Svarīgs nosacījums nodokļa pieauguma ierobežošanai būs lauku zemes vienības platība. Speciālā vērtība tiks aprēķināta un nodokļa pieauguma ierobežojums attieksies uz zemes vienībām, kurām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā platība būs lielāka par 3 hektāriem. Šādam kritērijam ir vairāki iemesli – pirmkārt, platība noteikta, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus analīzes rezultātiem. Zemes vienības līdz 3 hektāru platībai nav klasiska lauksaimnieciskās ražošanas zeme, vairumā gadījumu tās ir paredzētas retinātai apbūvei; otrkārt, darījumi ar šādām zemēm netiek izmantoti kadastrālo vērtību bāzes izstrādē lauku teritoriju lauku zemēm; treškārt, ja zeme tomēr tiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai, ņemot vērā kopējo platību, vērtību līmeni un aprēķināto nodokli, papildus aprēķini nodokļa pieauguma ierobežošanai būtu nesamērīgi.
Pēc sākotnēji veiktajiem aprēķiniem, no visām zemes vienībām valstī (kopskaitā aptuveni 1 miljona) lauku zemes kritērijiem atbilst aptuveni 320 tūkstoši zemes vienību, no kurām nodokļa pieauguma ierobežojums attieksies uz 2/3 objektu jeb 215 tūkstošiem zemes vienību.
Speciālā vērtība attieksies uz tām lauku zemes vienībām, kurām Kadastra informācijas sistēmā kāds no reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem būs lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība. To neaprēķinās un nodokļa pieaugumu nepiemēros apbūves zemei un lauksaimniecības, ūdenssaimniecības un mežsaimniecības zemēm pilsētās.
Kristaps Karimovs, sabiedrisko attiecību speciālists
Valsts zemes dienests
