Trīspusējās tikšanās laikā ministriem bija atklāta viedokļu apmaiņa par 1.martā plānotās neformālās Eiropadomes darbakārtību, kā arī transatlantiskajām attiecībām, enerģētikas un drošības politikas jautājumiem. Pārrunājot aktuālos reģionālos enerģētikas projektus, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš īpaši atzīmēja, ka Baltijas-Zviedrijas starpsavienojumu plāna jautājums nedrīkst tikt politizēts un svarīgākais princips ir vienota un integrēta Baltijas enerģētikas tirgus izveide. „Jautājums par to, vai Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma projektam ir jābūt uz Latviju vai Lietuvu nav lemjams politiķu, bet gan ekspertu līmenī. Tādēļ jo īpaši svarīgs ir Augsta līmeņa darba grupas izvērtējums un atzinums, kas sagaidāms līdz šī gada jūlijam,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Publiskās diskusijas ietvaros izvērtējot ieguvumus, ko Baltijas valstīm sniedz dalība NATO un Eiropas Savienībā, ministri īpaši uzsvēra drošības garantijas pēc dalības Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī ceļošanas brīvību, studiju un darba iespējas visā Eiropā un vienoto tirgu, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts priekšrocības. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri bija vienisprātis, ka diskusija par solidaritātes principu un vienoto tirgu ir īpaši aktuāla globālās ekonomiskās krīzes apstākļos, kad nedrīkstētu pieļaut plašas nacionālā protekcionisma tendences. „Šobrīd atsevišķās valstīs ar lielākiem finanšu resursiem iezīmējas pieaugošs ekonomiskais protekcionisms nacionālā līmenī, taču tādējādi, nonākot pretrunā ar Eiropas solidaritātes principu, nav iespējams panākt globālās krīzes rezultatīvu risinājumu. Nedrīkst novērtēt par zemu arī ekonomiskās krīzes ģeopolitiskās sekas,” norāda ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Neformālās sanāksmes ietvaros pēc Lietuvas puses iniciatīvas Baltijas valstu ministri viesojās arī Utenas pagasta Daugaiļu vidusskolā un tikās ar skolas un vietējās pašpārvaldes amatpersonām.
Preses centra nodaļa: (371) 7016 272. Fakss: (371) 7 828 121
K. Valdemāra iela 3, LV 1395, Rīga
E-pasts: media@mfa.gov.lv
