Īstenojot normatīvo aktu Latvijā praksē sāks darboties Lauksaimniecības risku vadības sistēma. Valsts un lauksaimnieku kopīgi izveidotais finanšu mehānisms lauksaimniekiem daļēji kompensēs nelabvēlīgo laika apstākļu radītos ražas zaudējumus. Tādējādi tiks pārtraukts līdzšinējais princips nelabvēlīgo laika apstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai pieprasīt kompensācijas no valsts budžeta, kā arī sistēmas darbība garantēs lauksaimniekam zināmu finansiālu stabilitāti nelabvēlīgos ražas gados.
Lauksaimniecības risku fonda izveide nodrošinās skaidri definētu lauksaimnieku pamatatbildību un līdzatbildību, kā arī tas darbosies kā institucionāla struktūra, kas noteiks visu ieinteresēto pušu sadarbības principus, pienākumus un atbildību, kas, iestājoties ārkārtas situācijai, varēs nekavējoties pieņemt lēmumu un izmantot nepieciešamos finanšu resursus kompensāciju izmaksām. Tāpat tiks nodrošināta paredzama lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšana, izmantojot risku vadības principus un radot pamatu kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas attīstībai Latvijas lauksaimniecības sektorā.
Lauksaimniecības risku fonda darbības joma ir nelabvēlīgo klimatisko apstākļu - sausuma, karstuma, lietavu, sala, krusas, salnu, vētru, strauju gaisa temperatūras svārstību - radīto zaudējumu daļēja kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem augkopības nozarē. Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus kompensēs, ja tie iznīcinās vairāk nekā 30% no vienas saimniecības attiecīgās kultūras gada ražas, par pamatu ņemot vidējo ražu vai lauksaimnieka deklarētos vidējos ražas rādītājus iepriekšējos trīs gados. Kompensāciju atbalsta intensitāte ir līdz 30% no nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem.
Fonda finanšu līdzekļus veidos to juridisko un fizisko personu iemaksas, kuras Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteiksies vienotā platības maksājuma saņemšanai. Fonda finanšu līdzekļus administrēs un uzraudzīs Lauku atbalsta dienests.
Lauksaimnieki, piesakoties uz atbalstu vienotajam platības maksājumam, vienlaikus varēs arī iesaistīties lauksaimniecības risku fondā. Tādējādi, lai kļūtu par fonda dalībnieku un saņemtu kompensāciju, lauksaimniekam katru gadu LAD jāiesniedz iesniegums par iemaksu veikšanu fondā visām ziemāju sējumu platībām un visām vasarāju sējumu, laukaugu, dārzeņu un kartupeļu platībām, par kurām tas ir tiesīgs saņemt vienoto platības maksājumu un, kuras pieteiktas vienotajam platības maksājumam. Iesniegumu par iesaistīšanos fondā nevarēs atsaukt.
Riska iestāšanās gadījumā pārbaudes dabā veiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), kas to rezultātus iesniegs LAD.
Laukaugiem iemaksu apmērs veidos aptuveni 1,2 - 7,6 lati par hektāru, kartupeļiem - 18,6 – 22,2 lati par hektāru, lauka dārzeņiem – 43,02 lati par hektāru. Kārtējā gada iemaksu fondā pamatojoties uz lauksaimnieka iesniegumu, aprēķinās LAD. Fondā iemaksātie līdzekļi 50% apmērā tiks segti no nacionālajām subsīdijām atbilstoši kārtējā gadā noteiktajai kārtībai.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi tiek plānots, ka pirmajā fonda darbības gadā fondā iesaistīsies aptuveni 30 % lauksaimnieku.
Pieteikšanās dalībai risku fondā par vasarāju sējumu, laukaugu, dārzeņu un kartupeļu platībām tiks uzsākta ar 2009.gadu.
Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
Informāciju sagatavoja
Solveiga Lazovska
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
tālrunis: 67027498
Solveiga.Lazovska@zm.gov.lv
